Atsaucoties uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu, kas balstīta uz ekspertu grupas pārvaldības uzlabošanai priekšlikumiem, Saeimā tapis likumprojekts, kas paredz palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Grozījumi, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija, paredz finansējuma apmēra palielināšanu no pašreizējā 71 centa par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi līdz 1,42 eiro par katru vēlētāja balsi.
Ekspertu viedokļus par finansējuma palielināšanas nepieciešamību uzklausīja Saeimas Budžeta komisijas deputāti. „Pieaugot partiju finansējumam no valsts budžeta, samazinās nepieciešamība meklēt privātos ziedojumus un tādā veidā tiek pausts viedoklis arīdzan, ka tas uzlabo finanšu plūsmas caurskatāmību, padara skaidrāku lēmumu pieņemšanu un kopumā varētu veicināt vai sekmēt uzticības pieaugumu partijām,” tā, argumentējot par labu valsts budžeta finansējuma palielināšanai, norādīja ekspertu grupu pārstāvošais jurists Jānis Pleps.
Ekspertu darba grupa gan nav norādījusi konkrētu apmēru, līdz kuram būtu jāpalielina valsts budžeta dotāciju politiskajām partijām.
Tieši valsts budžeta dotāciju palielināšana, iespējams, ļautu samazināt politisko partiju atkarību no sponsoru labvēlības.
Turklāt paralēli jāveicina nelielo ziedojumu īpatsvara pieaugums, sacīja Pleps: „Palielinot valsts piešķirto finansējumu partijām, ir iespējami nākamie secīgie soļi – respektīvi, ierobežot privāto ziedojumu apmēru. Un tas ideālākais modelis, kas ir saistīts ar citām prezidenta iniciatīvām, - man šķiet, par vienu Budžeta komisija jau ir lēmusi -, tas ir, par šiem mazajiem privātajiem ziedojumiem, kas paredzētu zināmas atlaides iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tas ideālais teorētiskais modelis būtu tāds, ka valsts budžeta finansējums plus ienākumi no biedra naudām un šiem mazajiem privātajiem ziedojumiem spēj nodrošināt partijai nepieciešamos izdevumus.”
Saskaņā ar ekspertu grupas aplēsēm, patlaban valsts budžeta dotācijas veido vien aptuveni 12% no kopējiem partiju ienākumiem. Turpretim Igaunijā lauvastiesa jeb 80% no partiju ienākumiem ir tieši valsts budžeta finansējums.
Ekspertu grupas pārstāve, socioloģe Daina Bāra gan atzīst, ka patlaban nav metodoloģijas, kas ļautu aprēķināt optimālo valsts budžeta finansējuma apmēru: „Mēs meklējām arī iespēju, pēc kādas metodoloģijas citās valstīs tiek noteikts, cik lielam ir jābūt valsts budžeta finansējums. Diemžēl mēs tādu vienotu metodoloģiju neatradām. Ir jādomā par to, cik palielināt.”
Valsts budžeta finansējumu politiskās partijas saņem jau kopš 2012. gada – aizvadītajos trijos gados tām kopumā izmaksāti nepilni divi miljoni eiro. Valsts pārvaldes komisijas sagatavotais likumprojekts, kuram atbalstu otrdien pauda arī Saeimas Budžeta komisija, paredz arī attiekties no līdzšinējās prakses likumā detalizēti regulēt, kādām vajadzībām partijas var tērēt valsts budžeta naudu.
Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzskata, ka izmaiņas būtu jāīsteno sākot no nākamā Saeimas sasaukuma, lai neveidotos situācija, ka politiķi lemj par finansējuma palielināšanu pašiem sev. Komisijas deputāti arī uzsvēra, ka konkrēts finansējuma pieauguma apmērs vēl jāizdiskutē ar ekspertiem.
Jau ziņots, ka par šiem priekšlikumiem sašutumu paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). LIZDA neizprot šādas rīcības pamatojumu, jo deputāti līdz šim nav varējuši budžetā rezervēt pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai nepieciešamos 12-36 miljonus eiro, šim mērķim atvēlot vien trīs miljonus eiro.
