Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien sēdē izvērtēja deputātu, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) u.c. iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma otrajam lasījumam.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauda, ka tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo
darba samaksa Latvijā ir ļoti zema, un jebkurš samazinājums nāktu darbiniekiem par sliktu. Latvijā ir mazākais Baltijas valstīs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Latvijā tas šobrīd ir 75,41 eiro, Igaunijā - 144 eiro, Lietuvā (zemākajām algām) - 165,2 eiro.
Piemēram, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbinieki Latvijā darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) vien samaksā vidēji par 10% vairāk, līdz ar to reālā darba samaksa "uz rokas" (neto) ir mazāka. Latvijas situācija ir tāda, ka par to pašu darbu darbinieks saņem mazāku darba samaksu nekā Igaunijā un Lietuvā, skaidro arodbiedrības.
Pētījumu aģentūras SKDS pētījums rāda, ka 29% darbinieku strādā virsstundas, no tiem 17% strādā no 41 līdz 49 virsstundām, 12% - virs 50 virsstundām nedēļā. Tādēļ, ja rēķināt no minimālās algas - samaksas par virsstundām samazinājums par 50% būtu 148 miljoni eiro zaudējumi neto darba samaksā un 201 miljons bruto darba samaksā. Tā kā daļa no šīs bruto darba samaksas aiziet VSAO iemaksām, tad virsstundu apmaksas samazinājums nozīmētu arī darbinieku sociālo garantiju samazināšanos, skaidro arodbiedrības.
LBAS uzskata, ka darbinieku darba samaksas samazināšana nav pieļaujama arī šādā - virsstundu apmaksas aspektā, jo līdz ar to pieaugs darbinieku neapmierinātība, un zemo algu saņēmēju vidū pieaugs interese dzīvot no pabalstiem.
Līdz 31.janvārim LBAS ir jāiesniedz precizēti aprēķini Sociālo un darba lietu komisijai.
