Panorāma

Davosā – sarunas par mežu atjaunošanu

Panorāma

KPV LV nākotne neskaidra

Saeimā notikušas desmitās ārpolitikas debates

Deputāti ārpolitikas debatēs kritizē ES klimata politiku, aicina pievērsties demogrāfijai un glābt tranzīta nozari

Vairāki pozīcijas un opozīcijas deputāti ceturtdien, 23. janvārī, ikgadējās Saeimas ārpolitkas diskusijās kritiskus vārdus veltīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ziņojumam par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, vērtējot kā tādu, kurā pievērsta pārāk maza uzmanība demogrāfijas un ekonomiskās attīstības jautājumiem. Tāpat deputātu pārdomas rosināja starptautiskās diskusijas par labāko veidu, kā atbildēt uz klimata izmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) debatēs konstatēja, ka Eiropas Savienība ekonomiski zaudē ASV, Ķīnai un Indijai, un norādīja, ka ārlietu ministrs par to nav teicis ne vārda. ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka ir jānoraida mūžīgo nolemtības praviešu pareģojumi par apokalipsi, bet Eiropas Komisijas liberāļi apgalvo, ka jāpāriet uz nulles izmešu ekonomiku, teica Kiršteins.

Deputāti ārpolitikas debatēs kritizē ES klimata politiku, aicina pievērsties demogrāfijai un glābt tranzīta nozariJānis Kincis

    "Mēs to varam darīt, bet vai to darīs ASV, Ķīna un Indija? Kur paliks mūsu iztērētā nauda? Tas ir jautājums, kuru vajadzētu steidzīgi izdiskutēt. Kādēļ neuzklausām Latvijas zinātnieku viedokļus? Vienpusēju uzskatu kaitīgums, ignorējot klimata izmaiņas tūkstošos gadu, bet atsaucoties uz pēdējām desmitgadēm, iezīmē bīstamu politiku un neracionālu naudas šķērdēšanu," pārliecināts Kiršteins.

    Deputāts uzsvēra, ka ir izskanējuši apgalvojumi, ka Latvija pievienosies Eiropas Zaļajam kursam, taču parlamentā tas nav ticis apspriests. "Varbūt mums tiešām jārunā par naudas tērēšanu, nevis joku projektu? Nauda nepieciešama adaptācijai un ekoloģiskās pēdas samazināšanai. Mums jāattīra Baltijas jūra, nevis jāsapņo par CO2 mazināšanu," sacīja Kiršteins.

    Vēl viņš aicināja solidarizēties ar Poliju un norādīt Briseles birokrātiem pārstāt jaukties iekšā šīs valsts iekšpolitikā, bet, piemēram, pievērst uzmanību politiskajām vajāšanām pret Katalonijas deputātiem.

    "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs secināja, ka Latvijai nav savas suverēnās politikas, bet gan sekošana Eiropas Savienības direktīvām. "Latvijas politiķiem ir pienākums formulēt ārējo doktrīnu. Mūsu acu priekšā ir nopietna krīze Latvijas tranzīta nozarē, bet mūsu valsts nenodarbojas ar nopietnām vizītēm, kas spētu uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm. Baltkrievijā mums nesanāca parunāt ar svarīgiem ekonomiskajiem spēlētājiem. Eiropas Savienība pārdzīvo sistēmisku krīzi. Eiropas Savienības subsīdijas Latvijai tiek samazinātas, un 2020. gads var kļūt par krīzes gadu tautsaimniecībā, jo fondu nauda ir pazaudēta. Latvijai ir jāatjauno attiecības ar kamiņiem, nevis jāmetas avantūrās," pauda Kabanovs.

    Enerģētikas jomai pieskārās arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze, kurš sacīja, ka Eiropa virzās uz klimatam neitrālu ekonomisko politiku, bet Latvijas valdība cenšas atbalstīt fosilos kurināmos. Šajā aspektā viņš pieminēja Skultes gāzes termināli, paužot aizdomas, ka tās ir atsevišķu Teksasā dzīvojošu latviešu izcelsmes uzņēmēju intereses. "Tā ir shēma, kuru vēlas investori. Tas ir jauns OIK. Rinkēvičam ieteiktu tam sekot līdzi," uzsvēra Krauze.

    Tikmēr Nacionālās apvienības parlamentārietis Jānis Dombrava vērsa uzmanību uz Latvijas un Eiropas Savienības demogrāfijas izaicinājumiem. "Ja Latvija nespēs likvidēt demogrāfijas nepatīkamās tendences, dažu gadsimtu laikā valsts pārstās eksistēt. Mums jāpakārto savas darbības, lai nodrošinātu Latvijas tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Mums jābūt gudrākiem - nevaram pasīvi seko lielo korporāciju iegribām un modernām tendencēm," sacīja Dombrava. Deputāts norādīja uz Polijas piemēru, kura realizējot uz ilgtermiņu vērstu demogrāfijas politiku. Tāpat Dombrava uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Ukrainas transatlantiskos centienus.

    Savukārt "Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka ir nepieciešams izšķirties par to, kādu Eiropas Savienības nākotni atbalsta Latvija - vai saglabāt to kā nacionālu valstu savienību, vai arī runāt par konfederatīvu un federatīvu ceļu. "Te nekas grēcīgs nav, bet jābūt izvēlei, kāds ceļš ejams. Ja tā tomēr ir neatkarīgu valstu savienība, tad, veidojot nacionālu valstu kopēju politiku, tomēr jāsaprot, ka tas ir nonsenss, jo nav iespējams veidot kopīgu politiku valstīm, kurām ir atsevišķi redzējumi. Galvenais jautājums - kādu ceļu atbalsta Latvijas parlaments, valsts un tauta. No tā izriet vairākas atbildes uz dažādiem jautājumiem," skaidroja Dolgopolovs.

    Ārlietu ministrs Rinkēvičs debašu noslēgumā pauda, ka pārmetumi par sadarbību ar Baltkrieviju ir nevietā, jo ar šo kaimiņvalsti ir labas politiskas attiecības, kas gan nenozīmē tikpat lielisku sadarbību biznesā. "Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") devās uz Baltkrieviju, bet tad mūsu pašu uzņēmumi atteicās transportēt naftu caur mūsu ostām. Jautājums, cik tālu mūsu uzņēmumi ir gatavi izmantot iespējas, cik daudz runāt," pauda Rinkēvičs.

    Savukārt, skaidrojot Latvijas un Eiropas Savienības nākotnes redzējumu, ārlietu ministrs norādīja, ka jau vairākas Saeimas tiek atgādināts, ka Latvija bloku redz kā nacionālu valstu savienību. "Mēs neredzam federāciju vai konfederāciju. Mēs redzam, ka varam piedalīties Eiropas Savienības politikas vadīšanā un vizīšanā," tā Rinkēvičs.

    KONTEKSTS:

    Ceturtdien, 23. janvārī, Saeimā norisinās gadskārtējās ārpolitikas debates.

    Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu iekļauj izskatīšanai Latvijas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

    Saeimas sēdē, skatot minēto ziņojumu, sākumā vārdu dod ārlietu ministram un pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm var runāt vienīgi ārlietu ministrs. Sekot debatēm klātienē tiek aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti