Darba grupai vajadzētu darboties un nonākt pie lēmumiem līdz budžeta pieņemšanai. Tāpat komisijas deputāti uzskata, ka līdzšinējais iekļaušanas plāns būtu jāpārskata. Vairāki deputāti uzsvēra, ka plāns labi darbojas uz papīra, bet ne realitātē. Tostarp būtu jāvērtē pārbīdes piešķirtajā finansējumā, lai tas nestu labākus rezultātus.
Tāpat deputāti norādīja, ka būtu jāuzlabo koordinācija starp iesaistītajām institūcijām un ministrijām, jo šobrīd notiekot atbildības “futbolēšana”. Lēmumu pieņemšanai vajadzētu būt vienotākai.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka būtisks posms bēgļu integrēšanā ir mentori un pašreizējā situācija parāda, ka viņi ar savu darbu nav tikuši galā, jo atbraukušie nav atraduši darbu vai dzīvesvietu. Viņaprāt, varbūt vairāk līdzekļu jāiegulda “Mucenieku” darbiniekos, jo šie ir cilvēki, kas ļoti cieši jau no sākuma strādā ar patvēruma meklētājiem.
Entuziastiski “Mucenieki” darbinieki būtu efektīvāks palīgs nekā mentori, uzskata deputāts.
„Ir jāveic korekcijas iepriekšējā plānā, kurš ir teorētiski sastādīts, bet dzīve ir pierādījusi, ka vajadzētu nedaudz citādi, piemēram, finansējumu pārdalīt. Šobrīd nav vienotās vadības un ir ieciklējies kā sākumā sadalīts un neko nevar mainīt, jo nav, kas būtu galvenais noteicējs, kaut gan dzīve rāda un visa realitāte rāda, ka lietas ir jāmaina. Manā skatījumā un manas galvenās rūpes ir, lai līdzekļi tiktu tērēti mērķtiecīgi. Lai nav tā, ka cilvēkiem, kuri aizbrauc no Latvijas, lasa sešas ļoti garas lekcijas, kur varbūt pietiktu ar divām,” norāda Latkovskis.
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka būtisks jautājums ir tas – ja pat mentori strādā izcili, vai uzņemtie cilvēki varētu šeit iedzīvoties. Līdzšinējā pieredze rādot, ka lielā mērā viss atduras pret finansēm, proti ar piešķirtajiem pabalstiem nav iespējams gan noīrēt dzīvesvietu, gan sagādāt uzturu un samaksāt par transportu.
Tikmēr deputāts Sergejs Mirskis (“Saskaņa”) norādīja uz jaunu konkursu mentoru atrašanai, ko plāno Labklājības ministrija un kam būtu atvēlēti 700 tūkstošus eiro. Viņš rosināja – ja reiz mentori nav izrādījušies tik efektīvi kā cerēts, tad varbūt daļu līdzekļu jānovirza vienreizējam pabalstam. Piemēram, tie varētu būt tūkstotis eiro apmērā katram bēglim, ko viņš saņemtu tieši mājvietas finansēšanai.
Vizītē Latvijā ieradies un ar Saeimas deputātiem trešdien tikās Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Lai gan bēgļu jautājums viņa oficiālo jautājumu lokā nebija, savu viedokli par šo situāciju Latvijā viņš Latvijas Televīzijai tomēr pauda.
Muižnieks uzskata – ja bēgļiem nebūs nodrošināta piekļuve darba tirgum un pabalsts ļaus dzīvot tikai zem nabadzības sliekšņa, tad viņi brauks citur. Taču daļa risinājuma, viņaprāt, jāuzņemas arī Eiropas Komisijai.
"Ir skaidrs, ka Latvijā un Eiropā kopumā ir jāizlīdzina šīs atšķirības [palīdzībā bēgļiem], lai bēgļi varētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā, atrast savu ceļu un sevi uzturēt (..) Eiropas Komisijai ir jāpalīdz valstīm gan izstrādāt politiku, gan atbalstīt viņas finansiāli, lai bēgļi varētu atrast savu ceļu. Bet ir jābūt arī kaut kādam standartam (..)
Ja līmenis nebūs [līdzīgs], tad visi brauks uz Vāciju vai uz Zviedriju. Ir skaidrs, ka tas nav ilgtspējīgs risinājums," pauda Muižnieks.
Iepriekš LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Lai gan politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu Latvijā, taču mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt pie sava mājokļa.
Iekšlietu ministrijā tagad atzina, ka Latvijā ir problēmas ar patvēruma meklētāju iekļaušanas plāna iedzīvināšanu. Turklāt lēmums par pabalsta samazināšanu bija kļūdains.
Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros.
