Kā likumprojekta pozitīvo aspektu Čigāne minēja nošķīrumu, ka sabiedriskajiem medijiem būs sava uzraudzības padome. Arī ombuda izveidi viņa vērtē atzinīgi, jo tā esot ļoti vajadzīga institūcija.
Savukārt no negatīvajiem aspektiem ir tas, ka “likums paredz pārāk daudz augstas amatpersonas, kas vadīs sabiedrisko mediju darbu, tie ir 13 sabiedrisko raidorganizācijas padomes locekļi plus ombuds”.
Viņa norādīja, ka, strādājot Saeimas Cilvēktiesību komisijā, redzams – ir ļoti grūti atlasīt kvalificētus cilvēkus mediju vadības amatiem. “Pat cīnāmies par esošajiem NEPLP locekļiem,” piebilda Čigāne.
Viņasprāt, iecerētās sabiedrisko mediju padomes locekļu skaits ir krietni par lielu. Par daudz ir arī plānotais politisko partiju pārstāvju skaits padomē.
“Paredzēts arī tāds mehānisms kā sabiedriskā konsultatīvā padome. Es redzu, ka mūsu nevalstiskās organizācijas nevarēs piegādāt piecus cilvēkus padomei un konsultatīvajai padomei,” komentēja deputāte.
Jau ziņots, ka līdz nākamā gada februāra beigām, kad beigsies līdzšinējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu pilnvaras, paredzēts izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi. Līdzšinējo piecu NEPLP locekļu vietā Latvijas Radio un Latvijas Televīziju uzraudzītu jauna padome 13 locekļu sastāvā. Tajā būtu gan Saeimā pārstāvēto partiju virzīti cilvēki, gan kristīgo konfesiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
