Deputāta Bērziņa vadītais Bērnu fonds pēc viņa lūguma varētu saņemt 150 000 eiro

Deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada budžetam sākusi vērtēt Saeimas Budžeta un finanšu komisija un jau otrdien, 24.novembrī, atbalstījusi dažas no idejām. Tostarp ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Andra Bērziņa aicinājums piešķirt viņa vadītajam Latvijas Bērnu fondam 150 000 eiro. Bērziņš nav vienīgais, kas pieprasījis naudu paša vadītai organizācijai. Šādu praksi par nepieņemamu sauc valsts pārvaldes pētnieki.

 

Deputāti šogad iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu nākamā gada budžetam. To nodošanu otrajam lasījumam skata Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kas, piemēram, otrdien atbalstījusi 150 000 eiro pārskaitīšanu Latvijas Bērnu fondam. Priekšlikumu virzījis ZZS deputāts Andris Bērziņš, kas vienlaikus ir arī Bērnu fonda vadītājs.

"Tas ir mans pienākums gan kā fonda vadītājam, gan arī kā deputātam, rūpēties, lai [saņem] tie bērni, kas ir vardarbībā cietuši, lai jūs nerakstītu masu medijos un pēc tam neteiktu – kā tad tā?

Kāpēc, Bērziņ, nevarējāt painteresēties? Kāpēc bērni nesaņem pilnu ēdināšanu? Kāpēc viņiem nav tāda nauda un vēl tur kaut kas?" skaidroja deputāts.

Viņš uzsver - nauda nepienākšoties fonda vadībai, bet gan septiņiem krīzes centriem, kurus fonds apvieno un uztur. Kā skaidro deputāts, šie līdzekļi būs iespēja palielināt viena bērna uzturēšanās izmaksas rehabilitācijas centrā, kas ietver personāla un psihologu algu palielinājumu, elektrības izmaksas, ēdināšanu un tamlīdzīgi.

"Piecus gadus nav pārrēķinātas tās izmaksas, kas attiecas uz vienu bērnu. Un tāpēc ir pieprasījums, mans paraksts ir klāt, ka ir nepieciešami šie 150 000, lai psihologi, lai sociālie darbinieki varētu kvalitatīvi veikt savu darbu, rehabilitējot vardarbībā cietušos bērnus," teica Bērziņš.

Fonda mērķis ir rūpes par bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti, personības izaugsmi, materiālā stāvokļa uzlabošanu un tiesisko interešu aizstāvību. Šādus mērķus vai daļu no tiem pilda arī citas nevalstiskās organizācijas visā Latvijā, un arī tām ļoti trūkst naudas, stāsta bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Cerību sala” valdes priekšsēdētāja Aija Kvēpiņa.

"Mums nav neviena datora, pie kā pieslēgt kaut vai to pašu kustību deju terapiju. Patlaban ir šausmīgi smagi ar telpām. Vispār vajadzības ir lielas, bet visas jau nevar apmierināt," atzina Kvēpiņa.

Psihologu konsultācijas vardarbībā cietušiem bērniem sniedz arī nevalstiskā organizācija „Dardedze”. Tās valdes locekle Laila Balode vien ārpus ieraksta piebilst, ka, viņasprāt, deputāta Bērziņa aktivitātes deformē konkrēto tirgu. Nedaudz vēlāk "Dardedze" piebilda: akalpojumu tirgus tiek deformēts, neievērojot proporciju starp stacionāru un ambulatoru pakalpojumu. "Bērna labākās intereses pieprasa attīstīt ambulatoru pakalpojumu", norādīja organizācijā.

Par nepieņemamu šādu praksi sauc arī sabiedrības par atklātību „Delna” vadītājs Gundars Jankovs. "Mēs kritizējam un kategoriski iebilstam pret šādu pieeju, ka deputātiem piešķir zināmas kvotas, lai viņi dalītu finansējumu. Parasti tas notiek tā, ka finansējums tiek dots tām organizācijām, tiem pasākumiem, kas ir ļoti cieši saistīti tieši ar partiju.

Šis sadalījums ir pilnīgi ārpus jebkādas kontroles, bez jebkāda loģiska izskaidrojuma," uzskata Jankovs.

Šogad pieprasījumu Latvijas Pensionāru federācijai 15 000 eiro apmērā iesniedzis arī ZZS deputāts Andris Siliņš, kas vienlaikus ir arī federācijas vadītājs. Pagājušajā gadā pēc viņa lūguma Saeima federācijai piešķīra tādu pašu naudas summu, un šis gadījums toreiz izpelnījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību. Tomēr, tā kā pats Siliņš federācijā atlīdzību nesaņem, interešu konflikts netika konstatēts, un šis priekšlikums šogad iesniegts atkārtoti.

Saeimas budžeta komisijas loceklis Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība) trešdien intervijā Latvijas Radio apgalvoja, ka “deputātu kvotu” sistēma gan vairs nepastāvot un budžeta naudu nedalot koalīcijas tautas kalpu pieprasījumiem.

Taču viņš atzina, ka Budžeta komisija saņēmusi ļoti daudz deputātu priekšlikumu par dažādu finansējuma piešķiršanu un tos izvērtē, un piešķir līdzekļus pamatotākajiem un nepieciešamākajiem. Bet tās, pēc Putras teikta, nav deputātu kvotas.

Jau ziņots, ka deputātu sagatavotie priekšlikumi valsts budžeta likumprojektam rāda, ka arī šogad vairums tautas priekšstāvju iejutīsies dāsnu Ziemassvētku vecīšu lomā, pa dažiem tūkstošiem eiro dalot lūdzējiem - dažādām biedrībām, valsts un pašvaldību iestādēm, arī baznīcām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti