Iepriekš sistēmu bija paredzēts ieviest tuvākajos gados, tomēr jau aptuveni seši mēneši pavadīti diskusijās, kas projekta īstenošanas termiņu varētu attālināt, skaidroja ministrs.
Viņš atzīmēja, ka likumprojekts ar veiktajām korekcijām pašlaik ir iesniegts valdībā un to varētu skatīt tuvākajā laikā. Paralēli arī
vairāki Saeimas deputāti izteikuši vēlmi likumprojektu "pa taisno iesniegt Saeimā".
Gerhards stāstīja, ka depozīta sistēmā varētu atgūt naudu par plastmasas pudelēm, skārdenēm un noteiktas kvalitātes stikla pudelēm. Nākotnē varētu domāt arī par depozīta sistēmu nolietotajām riepām, piebilda ministrs.
KONTEKSTS:
Depozīta sistēmu iepakojumam Latvijā varētu dēvēt par seriālu, jo par to spriests tiek nu jau pārdesmit gadus. Gerhards solījis, ka lēmums par sistēmas ieviešanu būs pirms Saeimas vēlēšanām oktobrī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau iepriekš paudusi apņemšanos līdz vēlēšanām panākt politisku vienošanos par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču iepriekšējā reizē tāda iecere tika pazudināta tieši priekšvēlēšanu gaisotnē.
Igaunijā depozīta sistēma pastāv un veiksmīgi strādā jau 12 gadus, bet Lietuva to sākusi pērn. Pircējs par pudeli vai skārdeni veikalā samaksā par desmit centiem vairāk, un, lai šos desmit centus atgūtu, viņam tara jāaiznes atpakaļ uz veikalu. Tādējādi poligonā nenonāk vismaz desmitā tiesa no visiem atkritumiem.
Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. VARAM norāda, ka Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Ministrijā uzsver - depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē.