Kazdandzniece Daļa pārliecināta, ka noteikti depozīta sistēmu izmantos, kad vien būšot iespēja un vajadzība: „Es vairāk tējas dzeru, vecāki cilvēki vairāk tējas, arī minerālūdeni. Pagaidām vēl nav bijusi virsū tā zīmīte, tāpēc vēl neesmu izmantojusi. Kad būs, noteikti izmantošu. Es esmu to laiku cilvēks, kurš sargā dabu.”
Daļa sacīja, ka viņas jaunībā, kad valdīja daudz lielāka nabadzība, arī iepakojumu nebija tik daudz un ar vienu maisiņu ilgi varējusi iet uz veikalu. Arī tagad viņa necenšas pirkt jaunus, bet izmanto vecos, bet citus plastmasas iepakojumus atdot draudzenēm sēklu sēšanai.
Depozīta ieviešanu viņa atbalsta un uzskata, ka daudzas lietas var lietot ilgāk: „Bija tā pītā „setka” ar tādiem neilona striķiem. Desmit gadus varēja staigāt, izmazgā un atkal. Man ir kādi pieci maisiņi, es tos pašus visus laiku nēsāju. Ilgi tur, un nekāda vaina. Cilvēki daudz nedomā, tik – pēc manis kaut ūdens plūdi.”
Kazdangas veikala pārdevēja Daina pastāstīja, ka depozīta punkts darbojas un cilvēki to sāk izmantot arvien vairāk: „Tie, kuri pērk, tie jau arī nes atpakaļ. Nu jau nes arvien vairāk. Pārsvarā skārda alus bundžas. Ienes arī bērni, ja nav salijusi vai noplēsta. Nodod taru, iznāk čeks, un pie kases atskaita no pirkuma. Nu jau ir daudz – plastmasas pudeles, stikla, arī limonādes, ūdens utt. Tām, kur nāk klāt desmit centi, tām ir depozīts.”
Pagaidām ar jauno kārtību viņas tiekot galā. Taču pārdevējas sākušas domāt, kas notiks ar alus skārdenēm vasarā. „Metāla kārbiņas nevar līdz galam izdzert. Pietek tas aparāts diezgan, bieži jātīra un jāslauka, bet nu vasarā būs problēma, smaka būs. Visu laiku jau nevarēs paspēt iztīrīt,” norādīja Daina.
Kādā nelielā apdzīvotā vietā, kur veikals atrodas tieši pretī baznīcai, pārdevēja pastāstīja, ka te pagaidām saimnieki vēl nav pieteikušies depozīta punkta izveidošanai. Lauku pārdevēji skaidro vietējiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri biežāk lieto alkoholiskus dzērienus, ka iespējams atgūt desmit centus un atkritumi nebūt nav jāmet zemē.
„Es te novēroju pagājušā nedēļā – mētājas tomēr tās pudeles. Es savācu un izmetu. Tiem miezīšiem, ko viņi te pērk, vēl nav tas depozīts, tagad tikai sāk parādīties. Met blakus veikalam zemē. Man ir kauns, piemēram, atbrauc sveši cilvēki... mani nepiesaistītu tāda vieta, kur mētājās pudeles un papīri pie zemes. Tas nekas, ka pie soliņa ir atkritumu tvertne un pie trepēm ir lielais konteiners. Met aiz soliņa krūmos pudeles un bundžas,” pastāstīja pārdevēja.
Viņa uzskata, ka pēc laika daļa cilvēku, kuri bieži lieto alkoholiskos dzērienus, tomēr sapratīs, ka ir iespēja atgūt desmit centus, arī meži un ceļmalas kļūs tīrākas.
Arī SIA „Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis uzskata, ka daudzi vēl nav apzinājušies, ka Latvijā ir ieviesta jauna kārtība: „Ņemam vērā, ka katra šāda pudelīte, kas mētājas ceļmalās vai mežā, parkos vai pie veikaliem, ir 10 centus vērta. Man ir informācija un pats esmu redzējis, ka iet cilvēki gar ceļmalām un lasa iepakojumu, jo tur jau tagad mēdz būt ar depozīta zīmēm. Mēs nevarēsim panākt vienādu atbildīgumu, un to rāda arī citu valstu pieredze. Vienmēr būs kāds, kurš izmetīs vai kuram būs vienalga. Tad, kā es mēdzu teikt, nāk nākamais līmenis, kam ir iespēja piepelnīties.”
Jebkurš veikals, ja tas ir arī mazāks, var pieteikties un pieņemt iepakojumu brīvprātīgi. Tas būs konkurences jautājums, un veikalu saimnieki drīz to apzināsies, arī lauku teritorijās, uzskata Stūrītis.
„Mēs kā operators esam noslēguši līgumus vairāk nekā 130 vietās ar tirgotājiem, kuri vēlas šādu pakalpojumu sniegt, jo tas būs konkurences jautājums veikalu starpā. Daļa veikalu vēl noreaģēs, jo ir tirgotājiem arī noraidoša attieksme,” pauda Stūrītis.
Kopumā Latvijā līdz šim ir uzstādīti vairāk nekā 960 pieņemšanas punkti aptuveni 900 vietās, vēl 450 vietās iepakojumus pieņem manuāli. Parādās tendence, ka vidēji vienlaicīgi tiek nodotas aptuveni 11 pudeles, turklāt visbiežāk brīvdienās.
