Savukārt tirgū no februāra līdz jūlijam laisti kopumā 187,7 miljoni depozīta iepakojuma vienību – no tām 49 miljoni uz tirdzniecības vietām nogādāti jūlijā.
SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis norādīja, ka no atgrieztajiem 100 miljoniem iepakojumu aptuveni 46% jeb 46 miljonus sastāda PET pudeles, no kurām pārstrādei sagatavotas vairāk nekā 4600 ķīpas.
Gandrīz puse jeb 48% depozīta iepakojumu ir nodoti Rīgā un Pierīgā, kas skaidrojams ar proporcionāli lielāko iedzīvotāju skaitu. Vidzemē tikuši nodoti 16% no visiem depozīta iepakojumiem, bet Kurzemē – 14%. Vēl 12% no visa depozīta sistēmā atgrieztā iepakojuma nākuši no Zemgales, savukārt Latgalē iedzīvotāji atgriezuši 9%.
“Depozīta iepakojuma operatora” pārstāvji norādīja, ka liela daļa iegādāto depozīta iepakojumu aizvien atrodas patēriņa procesā – vēl nav iztukšoti vai arī tiek uzglabāti mājās kā izlietotā tara un gaida nodošanu depozīta punktā. Precīzākas tendences par iepakojumu nodošanu Latvijā varēs noteikt pēc pirmā depozīta sistēmas darbības gada noslēguma.
Pirmo sešu mēnešu laikā 46% no tirgū laistajiem depozīta iepakojumiem sastāda PET pudeles, 26% veido skārdenes, bet vēl 22% veido atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles, kas tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem – izmazgājot, uzpildot un laižot tās tirgū no jauna, šīs pudeles var izmantot pat 10–15 reizes, tādējādi ietaupot lielu enerģijas un resursu daudzumu. Savukārt 6% no tirgū laistajiem iepakojumiem sastāda vienreiz lietojamās stikla pudeles, kurās tiek pildīts alus, alkoholiskie kokteiļi, limonādes, ūdens, sulas un nektāri.
No 1. augusta atļauts tirgot tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķētus dzērienu iepakojumus, līdz ar to paredzams, ka depozīta sistēmā turpinās iesaistīties arvien vairāk iedzīvotāju, jo vairs nav jāpēta dzēriena etiķete, lai noteiktu, vai iepakojumu var nodot atpakaļ sistēmā.
