Kurzemes meitas un sievas bijušas dižas. Priekules un Virgas tautastērpos to apliecina ne tikai rakstu krāšņums, bet arī bagātīgais saktu klāsts - to skaits mērām no astoņām līdz divpadsmit. Virdzenieces var lepoties ar spoguļsaktu, kas atšķiras no pārējām rotām. Abu tērpu komplektu darināšana prasījusi trīs mēnešus, kas bijis nopietns izaicinājums meistariem. Rotkalis Andris Grebis priecājas, ka rotas var darināt vienam tērpam kopā, nevis katru saktu atsevišķam tērpam.
Tautas mākslas biedrības „Saiva” vadītāja Ira Cīrule stāsta, ka pirms tērpu darināšanas daudz kas izpētīts, pēc tam no vilnas austs, šūts, izšūts, būtībā īsts roku darbs ielikts. Izgatavotie tērpu komplekti turpmāk savas mājvietas radīs Virgas un Priekules senlietu krātuvēs. Tie būšot ne tikai apskatāmi, bet arī mugurā velkami un pielaikojami muzeja apmeklētājiem, saka Priekules novada tūrisma organizatore Daiga Egle.
Kā atzīst tautas tērpu eksperte Lia Mona Ģibiete, tad darbs pie abu komplektu pilnveidošanas būtu jāturpina. Tautastērps nav domāts stilizēšanai, līdz ar to jārespektē paaudžu paaudzēs glabātās vērtības.
Redzot sava novada tautastērpus, kas kalpos kā etaloni, sarosījušās vietējās audējas. Virgas rokdarbnieces jau sagādājušas materiālus, lai sāktu darbu. Plānots, ka ar laiku pie saviem tautastērpiem tiks arī Gramzdas, Krotes un Kalētu senlietu krātuves.
