Kā būt pilsoniski aktīvākiem? Par to vairāku mēnešu garumā mācīsies aptuveni 200 cilvēku no valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskā sektora, kā arī vienkārši aktīvie iedzīvotāji un līderi no dažādiem reģioniem. Jautājumi par demokrātijas un pilsoniskās aktivitātes nozīmību kļuvuši vēl aktuālāki līdz ar Krievijas karadarbību Ukrainā.
Uz to uzrunā "Demokrātijas akadēmijas" studentiem norādīja Valsts prezidents Egils Levits: "Eiropā ir atgriezies karš, un Krievija cīnās pret visām tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts un mūsu Satversmes pamatā. Ukrainas cīņa par neatkarību ir izraisījusi sen nepieredzētu sabiedrības solidaritāti."
Tas atspoguļojas līdzcilvēku atbalstā. Pagājušā gada beigās pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 68 % vienā vai otrā veidā ir snieguši atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem pēc Krievijas iebrukuma.
"Šī būs ilgstoša cīņa par demokrātiskām vērtībām un mūsu dzīvesveidu. Un tā nebeigsies ar Ukrainas uzvaru karā. Tāpēc šodien dibinātā "Demokrātijas akadēmija" ir tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts drošībā," sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība").
Pirmo nodarbību akadēmijas studentiem vadīja bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns. Lai gan kopš neatkarības atjaunošanas pagājuši vien nedaudz vairāk nekā 30 gadi, satraucoši, ka ārpus kara Ukrainā konteksta samērā lielā daļā sabiedrības valda vilšanās un neuzticība.
"Ceturtā daļa uzticas valdībai, aptuveni desmitā daļa politiskajām partijām. Kas vēl sāpīgāk – cilvēki netic paši savām spējām. Netic tam, ka var ietekmēt procesus valstī, ka var panākt pārmaiņas. Tikai 14 % tic tam, ka viņu rīcība var ietekmēt lēmumus," norādīja "Demokrātijas akadēmijas" vadītāja Anita Seļicka.
Kā to mainīt? Par to spriedīs akadēmijas dalībnieki. Paredzēts, ka mācības ilgs līdz pat jūnijam, un tās ir bez maksas.
