Pēcpusdiena

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas

Pēcpusdiena

Laimdota Straujuma nolēmusi atdot Valsts kancelejai izpirktu gleznu

Vai reemigrācijas atbalsta pasākumi arī dod reālu rezultātu?

Demogrāfs: Vairāk jādomā par cilvēku noturēšanu Latvijā, nevis emigrējušo atgriešanu

Latvijai vairāk būtu jādomā par to, kā valstī palikušos atturēt no iespējamās aizbraukšanas darbā uz ārzemēm, ne tik daudz par jau aizbraukušo atgriešanu dzimtenē, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda demogrāfijas eksperts Ilmārs Mežs.

Komentējot plānus papildināt un uzlabot esošo Reemigrācijas plānu, Mežs atzina, ka ir labi, ka šāds plāns vispār ir un ka tas tiks papildināts. Latvijai ir nepieciešams, lai pēc iespējas vairāk cilvēku brauc atpakaļ no ārzemēm.

Taču ir jādomā, kā to "savieno ar to", ka tas jāfinansē no Latvijā palikušo iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Tas, pēc Meža domām, nav īsti godīgi pret tiem cilvēkiem, kas nav aizbraukuši, jo tiek dots signāls – cilvēks var dabūt kādu pretimnākšanu no valsts tikai tad, ja aizbrauc strādāt uz citu valsti.

Pēc Meža domām, "visefektīvākais darbs" būtu, ja valsts palīdzētu neaizbraukt uz ārzemēm tiem cilvēkiem, kas vēl tikai domā vai drīzumā apsvērs aizbraukšanu darbā uz citām zemēm.

Eksperts uzskata, ka Reemigrācijas plāna ietvaros būtu jāpaplašina Mājokļu iegādes atbalsta programma. "Tas ir tas enkurs pret emigrāciju," uzskata Mežs, paužot viedokli, ja ģimenei dzimtenē ir pašai savas mājoklis un zināmas saistības, tad, visticamāk, ka tā paliks Latvijā.

Tāpat, pēc Meža teiktā, būtu nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kur cilvēki varētu vērsties pēc palīdzības. Par šādas iestādes izveidi ministrijas nespēj vienoties vairākus gadus, jo tās uzturēšanai būtu nepieciešams finansējums.

Uz šādas vienas pieturas aģentūras nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā norādīja arī Īrijā dzīvojošā portāla "baltic-ireland.ie" redaktore Inguna Mieze. "Nav vienas pieturas aģentūras, kur aiziet un izstāstīt visas nianses, kur var meklēt palīdzību."

Viņa gan apšaubīja Reemigrācijas plāna lietderību – ar tā esamību Īrijā dzīvojošie jūt, ka par viņiem domā, bet tīri praktiski šāds plāns "neko iedot nevar".

Jautāta, kas Īrijā dzīvojošos tautiešus pamudina doties atpakaļ uz Latviju, Mieze norādīja, ka situācijas ir dažādas. Daļa sāk par to domāt brīdī, kad viņu bērniem jāuzsāk skolas gaitas, citi atgriežas, lai palīdzētu saviem vecākiem, kas kļūst vārgāki.

Pēc Miezes teiktā, aptuveni 90% gadījumu Īrijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus uz dzimteni vilina "privāti kontakti" – vecāki, draugi. "Taču Reemigrācijas plāna dēļ? Nezinu nevienu, kas tādēļ atgriežas [Latvijā]," atzina "baltic-ireland.ie" redaktore.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns paredzēja astoņus darbības virzienus, kā mudināt Latvijas valstpiederīgos atgriezies Latvijā, tajā skaitā izveidot vienu vietu, kur visi atgriezties gribētāji varētu saņemt vajadzīgo informāciju, veicināt sadarbību ar diasporu, kā arī palīdzēt ar latviešu valodas apguvi. 

Vairāki reemigrācijas pasākumi naudas trūkuma dēļ tā arī nav paveikti. Piemēram, nav paplašināts cilvēku loks, uz kuru attiektos repatriācijas likums. Tāpat nav izveidota viena fiziska vieta, kur cilvēks var iegūt visu informācijas par atgriešanos Latvijā. Tā vietā ir vairākas mājaslapas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien, 9.martā, EM uzdots veikt aprēķinus par to, cik Latvijai izmaksā atgriezt vienu cilvēku Latvijā, ieskaitot bezdarbnieka statusu un pabalstus, kā arī kāds Latvijai ir ekonomiskais pienesums no reemigrantu atgriešanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti