„Šeit ir vairāki faktori – arī ekonomika ietekmē. Bet uz fona, ka mums pēdējos piecos gados jauno māmiņu skaits diemžēl ar katru gadu krīt, - stabils pieaugums, kas ir kopš 2011.gada un turpināsies uz priekšu, ir lielā mērā ietekmējies no palīdzības palielinājuma, ko Latvijas valsts ir panākusi gan demogrāfijas ultimātos, gan, ceru, uz priekšu,” sacīja Mežs.
Viņš gan noraidīja šī pieauguma saistību ar astoņdesmito gadu dzimstības buma sekām, jo pašlaik no šī buma vecuma piramīda neizrāda lielāku pieaugumu. „Tieši otrādāk – emigrācija, īpaši astoņdesmitajos gados dzimušo jauniešu vidū, ir visstraujākā,” sacīja demogrāfs. No šīs vecuma grupas vidēji esot aizbraukuši līdz pat 30%.
Mežs atzina, ka tik, cik ietaupām uz ģimenēm, kas vēlas bērnus, tik vēlāk būs jāiegulda, meklējot darbarokas, kas celtu ekonomiku. Līdz ar to imigrācija Latvijā ir neizbēgama, taču jautājums, kādā apjomā - optimistiskākais scenārijs esot 5-10 % vienas paaudzes laikā.