Kopš 1995.gada Latvijā atgriezušies gandrīz 6,5 tūkstoši repatriantu. Visvairāk cilvēki atgriezušies laikā no 1995. līdz 1999.gadam - katru gadu pustūkstotis repatriantu. Sākot ar 2000.gadu, viņu skaits samazinājās: 100-200 cilvēku. Savukārt pērn viņu skaits pārsniedza 240, tostarp repatrianti no Ukrainas, kas varētu būt saistāms ar konfliktu Austrumukrainā, pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva.
Ilmārs Mežs lēš, ka tuvākajos gados šis repatriantu skaits arī noturēsies līdzvērtīgi augsts. Bet viņš norāda uz vairākām grūtībām, ar ko nākas saskarties tiem, kas atgriežas Latvijā. To starpā ir situācija darba tirgū, arī valodas apguve un dzīvesvietas atrašana. Daudzi no viņiem gan ir diezgan uzņēmīgi cilvēki, piebilst demogrāfs.
Būtiski ir arī tas, ka izglītības dokumentu atzīšana var būt samērā sarežģīta un gara procedūra, kā rezultātā izglītoti cilvēki netiek pie laba darba. Tādējādi arī Latvija ir zaudētāja, jo neizmantojam šos prātus, saka Mežs.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nobalsoja par jauno Repatriācijas likumu, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Repatrianta statuss gan nedos nekādu materiālu labumu tiem, kas pēdējos gados bija devušies darba gaitās ārzemēs un nu vēlas atgriezties.
Aicinājumu atgriezties Latvijā atzinīgi vērtē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Evija Kļava, kura gan pauž nožēlu, ka jaunajā likumā nav ietverti pēdējos gados aizbraukušie. Lai gan paredzētie pabalsti nav lieli un ar tiem nevar atgriezt daudzus, tomēr tam būtu simboliskā nozīme – valsts parādītu, ka vēlas, lai cilvēki atgriežas.
Kļava norāda uz pētījumiem, ka iemesli, kāpēc cilvēki atgriežas, nav saistīti ar ekonomiskajiem faktoriem, bet vairāk ilgas pēc mājām, pēc ģimenes locekļiem, arī sev tuvas un pazīstamas kultūras un valodas vides.
Savukārt Nacionālā apvienība nav mierā ar to, ka jaunajā likumā vairs nav pieminēta cittautiešu brīvprātīga izbraukšana no Latvijas.
