Demogrāfs prognozē rekordzemu dzimstības līmeni šogad Latvijā

Arī šogad dzimstības rādītājs ir ar lejupslīdošu tendenci – liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie demogrāfijas dati par 2019. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Un šis rādītājs šogad, visticamāk, sasniegs vēsturiski zemāko līmeni, prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs.

2019. gada deviņos mēnešos reģistrēti 14 130 jaundzimušie.

Latvijā dzimstība šogad, iespējams, sasniegs rekordzemu līmeniLinda Zalāne

    Salīdzinot 2018. ar 2019. gadu, attiecībā uz dzimstību un noslēgto laulību skaitu iepriecinošu vēstu nav. Šogad dzimuši par 550 bērniem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Šogad noslēgtas arī par 500 laulībām mazāk nekā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

    Labā ziņa ir tā, ka pēdējos četrus gadus mirušo skaits ir stabils. Gadā viņsaulē aiziet aptuveni 28 tūkstoši iedzīvotāji. Ja salīdzina pagājušajā gada deviņus mēnešus un šī gada attiecīgo periodu, tad ir par 829 mirušajiem mazāk.

    Centrālās statistikas pārvaldes metodikas eksperte Sigita Šulca norāda, ka saistībā ar dzimstību striktas paralēles ar laulību skaitu tomēr vilkt nevar, jo laulības var būt arī atkārtotas. Turklāt palielinās vecums, kad cilvēki nolemj precēties. Proti, visbiežāk gredzenus izlemj mīt pēc 25 gadu sasniegšanas. Tāpat arī palielinās vecums, kad pāri izlemj laist pasaulē pirmdzimtos. Tas tuvojas 30 gadiem.

    Šādas tendences ietekmē tā dēvētie modernās dzīves faktori: vispirms studijas, karjera un ceļošana, bet pēc tam ģimenes ligzdas veidošana. Tomēr galvenais faktors, kādēļ šogad dzimstības rādītāji sarūk, ir cits.

    “80.gadu beigās – 90.gadu sākumā bija bēbīšu bums, kad tiešām dzima ļoti daudz bērnu – uz pusi vairāk nekā šobrīd. Pēc tam bija tā saucamā dzimstības bedre, kad dzimstība kritās. Attiecīgi 90. gadi bija laiks, kad notika lielas pārmaiņas un bērni tik daudz vairs nedzima. Liela daļa Latvijā dzīvojošo arī emigrēja. Sākumā tas bija saistīts ar neatkarības atgūšanu, bet pēc tam, kad atvērās robežas, jau citi faktori. Attiecīgi cilvēki, kuri tad dzima, ir tādā vecumā, kad bērni dzimst. Un viņu skaits sarūk,” skaidro Šulca.

    Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs akcentē, ka diemžēl dzimušo skaits nepieaugs, ja valdība dzimstības veicināšanai  nepieliks pūles. Statistika nav iepriecinoša – dzimušo skaits turpina kristies vairākus gadus pēc kārtas. Demogrāfs prognozē, ka šogad tiks sasniegts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis kāds Latvijā jebkad konstatēts, kopš tiek veidota statistika.

    Viņaprāt, 2020. gada budžets, ko valdība iesniegusi parlamentam, gandrīz neko nemēģina darīt, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka. “Mums jāapzinās, ka Latvija jau ir piecu sešu skopāko Eiropas Savienības valstu skaitā, kas vismazāk vēlas palīdzēt savām jaunajām ģimenēm ar bērniem, atstājot daudzus no viņiem nabadzības riska priekšā. Līdz ar to daudzas ģimenes, kas vēlētos vēl vienu bērniņu, to atliek, un bieži vien tas arī nekad vairs nerodas,” saka Mežs.

    Viņš uzsver, ka šis ir otrais pēc kārtas ģimenei nedraudzīgais budžets. Tajā ir atradušies vairāk nekā 30 miljoni eiro nodokļu atlaidēm personām bez apgādībā esošiem bērniem ar zemiem ienākumiem. Tomēr tajā neesot paredzēta summa līdzīgam palīdzības veidam personām, kurām ir apgādībā esoši bērni.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti