Iekšlietu ministrijas organizētajā diskusijā Mežs norādīja, ka migrantu pieplūdums var būt saistīts gan ar darba meklējumiem, gan klimata seku ietekmē.
Tāpat teorētiski nevarot izslēgt, ka, Krievijai zaudējot karā Ukrainā, var rasties plašas migrantu plūsmas, turklāt Baltija var būt viena no pirmajiem virzieniem, kurā cilvēki varētu doties, sacīja Mežs.
"Migrācija ilgtermiņā būs tikai pieaugoša. Varbūt kādu gadu būs mazliet uz leju, bet kopumā migrācijas spiediens no visas pasaules būs tikai pieaugošs.
Ir jāgatavojas daudz lielākam pieaugumam. Jautājums, cik daudz tieši tas būs caur Baltijas reģionu, cik daudz Vidusjūras reģionu un citiem.
Latvija ir tik neliela pret Eiropas Savienības apjomiem, ka, pat ja tas ir 1% no ukraiņu bēgļu tranzīta, vai mūsu gadījumā vairāki procenti, tas jau uzliek ļoti lielu slogu, pat ja viņi uzkavējas vien dažas dienas," vērtēja demogrāfs.
