Tā dēvētā demogrāfijas vienošanās paredz no nākamā gada līdz 120 latiem paaugstināt minimālo vecāku pabalstu, turklāt no oktobra to maksāt arī vienlaikus ar bērna kopšanas pabalstu. Māmiņalgu arī maksātu ilgāk - pusotru gadu tagadējā gada vietā, taču pabalsta apmērs mēnesī līdz ar to būtu mazāks.
Labklājības ministrija anotācijā norāda, ka tāpēc personas ar bruto algu virs 500 latiem varētu likumu apstrīdēt Satversmes tiesā. „Labklājības ministrijai, lai nepārtrauktu budžeta iesniegšanas procesu, ar ko draudēja viens no koalīcijas partneriem, bija uzdevums saskaņā ar koalīcijas vienošanos izstrādāt likumprojektu. Mēs to arī izdarījām, bet Valsts pārvaldes iekārtas likums mums uzliek par pienākumu brīdināt par iespējamiem riskiem, ko mēs arī godprātīgi izdarījām. Bija diezgan dīvaini klausīties, ka likums ir labs, anotācija slikta. Anotācija izriet no likuma. Ja Labklājības ministrijas speciālisti, izvērtējot gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pārējos aspektus, tad kādā veidā mēs pēc labākās sirdsapziņas varētu rakstīt pretējo?" norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība) valdības sēdē pauda viedokli, ka Labklājības ministrijas iebildumi skaidrojami ar politiskiem iemesliem: neapmierinātību ar koalīcijas izvēlēto risinājumu. „Tieslietu ministrija norāda, ka diez vai Ministru kabinets var virzīt tālāk uz Saeimu šādu dokumentu, kur anotācijā uzrakstītas negatīvas lietas. Neuzskatu, ka šāda pozīcija ir korekta no Labklājības ministrijas puses. Nu, nevar tā sagatavot dokumentu, bet anotācijā uzrakstīt – tas ir pret Satversmi," saka Bordāns.
Komandējumā esošo labklājības ministri Ilzi Viņķeli no „Vienotības" gan steidza aizstāvēt partijas biedrs - premjers Valdis Dombrovskis: „Ja jūs tagad kā Nacionālās apvienības pārstāvis sakāt, ka katram ir jāatbild par savu kompetenci, tad beidziet vienreiz jaukties Labklājības ministrijas kompetencē, ļaujiet tai nodefinēt šo demogrāfijas politiku. Jūsu partija nepārtraukti jaucas Labklājības ministrijas kompetencē, un tagad jūs sakāt: uzticēsimies ministru kompetencei. Šie noteikumi nav Labklājības ministrijas kompetence, šis ir politisks kompromiss, kas vienkārši ir mehāniski atražots."
Vēlāk gan ministri vienojās par kompromisu, par ko pēc sēdes pastāstīja Dombrovskis: „Labklājības ministrijas paustās bažas tiek izņemtas no likumprojekta anotācijas, tiek piefiksētas valdības sēdes protokolā, un tiek piefiksēts arī Tieslietu ministrijas viedoklis par šo jautājumu. Un attiecīgi likumprojekti tiek iesniegti Saeimā."
Jāatgādina, ka Viņķele iepriekš paudusi cerību: likumu skatot Saeimā, deputāti dos vecākiem tiesības izvēlēties, cik ilgi saņemt māmiņalgu. Savukārt Saeimas kuluāros tiek spriests, ka pēc panāktās vienošanās par uzturēšanās atļaujām tieši negludais demogrāfijas pasākumu apstiprināšanas ceļš rada lielākos riskus budžeta apstiprināšanai un līdz ar to arī valdības pastāvēšanai.
