«Delnas» vadītājs: Valsts drošības jautājumos sadarbība ar valsti līdz šim ir bijusi labā līmenī

Saņemot sensitīvu informāciju, sabiedrība par atklātību “Delna” to uzreiz nepublisko, bet vispirms mēģina sadarboties ar valsts iestādēm. Tikai gadījumos, kad valsts netiek galā, tiek iesaistīti žurnālisti vai arī meklētas citas iestādes, kas spētu rast risinājumu, bet līdzšinējā sadarbība ar valsti bijusi veiksmīga, Latvijas Televīzijas raidījumā “Patiesības stunda” apliecināja sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Gundars Jankovs.

Jankovs stāstīja, ka līdz šim “Delnas” pieredze bijusi pozitīva un jautājumos, kas skar nacionālo drošību, izdevies sadarboties valsts iestādēm.

“Var spridzināt arī ar tiesiskām metodēm, atklājot tikai tās kārtis, kas nekaitē valstij un sabiedrībai kopumā,” teica Jankovs.

“Delna” vadītājs skaidroja, ka trauksmes cēlāji, sniedzot informāciju, rīkojas sabiedrības interesēs, tādēļ viņu rīcībai ir jābūt likumīgai – ja informācija ir slepena un tās izpaušana var kaitēt nacionālajai drošībai, jāapzinās, ka to nedrīkst nopludināt.

Šī iemesla dēļ Jankovam ir grūti vērtēt bijušā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieka Edvarda Snoudena rīcību, nododot žurnālistiem mapi ar slepeniem valsts Nacionālās drošības aģentūras dokumentiem. No vienas puses, Snoudens tikai apstiprināja iepriekš jau izskanējušu informāciju, bet, no otras puses, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu par to, kāpēc Snoudens par patvērumu izvēlējies Krieviju, kāpēc viņš atsakās runāt ar neatkarīgajiem žurnālistiem un kāpēc viņa nopludinātā informācija parādās atklātībā tieši tad, kad tas ir ģeopolitiski izdevīgi kādai citai valstij, nevis ASV, klāstīja pētnieks.

Jankovs pieļāva, ka aiz Snoudena stāv kāds spēcīgāks spēlētājs, kas ar dažādu sabiedrisko attiecību paņēmienu palīdzību mēģina sabiedrībā radīt nepareizu iespaidu par informācijas atklātību.

“Ja Snoudens nebūtu aizbēdzis un nebūtu radīta ažiotāža par to, ka viņš tiek vajāts, tā lieta tiktu izskatīta un iztiesāta,” sacīja Jankovs.

Savukārt Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns bija pretējās domās, uzskatot, ka vismaz sākotnēji, informējot sabiedrību, Snoudenam nav bijusi vēlme kaitēt savai valstij.

“Sistēma netic tam, ka kāds var kaut ko darīt tikai tāpēc, ka, viņaprāt, tas ir pareizi,” pauda Poikāns, pieļaujot, ka savas drošības vārdā vēlāk Snoudens tomēr varētu būt uzsācis sadarbību ar citu valstu drošības dienestiem.

Pats Poikāns savulaik kļuva pazīstams kā Neo jeb datorspeciālists, kurš, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes drošības nepilnības, ieguva un publiskoja datus par krīzes laika ministriju un lielo valsts uzņēmumu darbinieku algām, taču salīdzināt sevi ar Snoudenu viņš  vairījās. 

Dokumentālās filmas «Snoudena lielā bēgšana» TV pirmizrādi skatieties otrdienas vakarā plkst. 22.20  Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.ltv.lsm.lv

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti