“Bija skaidrs, ka bēgļu plūsma neapstāsies, taču atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir izdevīgi nerunāt par to un nostādīt sabiedrību pret ES, tādā veidā panākot, ka mums uzspiedīs bēgļus. Tā ir kiberkara pazīme,” sacīja Jankovs.
Savukārt žurnālists Māris Zanders šādu rīcību nosauca par tuvredzīgu. Tās rezultātā sabiedrībā palielinātos eiroskepticisms un ES kļūtu par nīstu organizāciju.
“Protams, ērtāk ir pateikt, ka pie visa vainīga Brisele, taču tas ir tuvredzīgi,” apgalvoja Zanders.
Zanders gan arī pieļāva, ka patvēruma meklētāju jautājumā raustīšanās varētu būt sekas vispārējam apmulsumam un neizpratnei par nepieciešamo rīcību. Turklāt Latvijas gadījumā politiķi runājot cenšas pieskaņoties sabiedrībai un nesaukt lietas īsatjā vārdā. Politiķi, paužot nostāju, meklē muļķīgus attaisnojumus un piesauc padomju okupāciju tā vietā, lai atzītu, ka patiesībā problēmas sakne slēpjas sabiedrības aizspriedumos pret citas rases piederīgajiem.
“Runājot par ekonomiku, politiķi nebaidās, taču viss, kas saistās ar rasi un etnisko piederību, cilvēkus mobilizē vairāk un liek politiķiem spēlēt līdzi,” komentēja žurnālists.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, pagājušajā nedēļā preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
Par Žana Kloda Junkera piedāvājumu pirmdien diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") nepiedalās šajā sanāksmē, jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā.
Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un NA - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu.
