Iniciatīvā ir aicinājums premjerministram uzdot zemkopības ministram tūliņ atcelt negodprātīgi atlasīto LVM valdi un padomi, organizēt jaunu caurskatāmu un godīgu padomes locekļu atlases konkursu un iecelt jaunu padomi, kura nekavējoties novērš valdes neatbilstību konkursa prasībām.
"Ilgus gadus LVM ir bijis paraugs modernai un sabiedrības interesēs esošai kopīgo Latvijas resursu pārvaldībai. Pēdējā laika notikumi – LVM padomes un valdes apstiprināšanas process un rezultāti – liecina, ka LVM nav ievēroti labas pārvaldības principi un Latvijas valstij piederošo mežu pārvaldība vairs nav gādīgu un godprātīgu saimnieku rokās. Notikušais LVM augstu amatpersonu – padomes un valdes – atlases process rada iespaidu, ka ir uzvarējušas negodīgas un korumpētas intereses, nevis godprātība," rakstīts "Delnas" paziņojumā medijiem.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs uzsvēris – jānodrošina, ka LVM padomes un valdes locekļu amatus ieņem cilvēki ar nevainojamu reputāciju un profesionālu atbilstību. "Šobrīd padomes un valdes amatus ieņem cilvēki, kas neatbilst labas reputācijas prasībām, kas bija to atlases konkursa obligāto minimālo prasību sarakstā," viņš uzsvēra.
"Jau iepriekš, neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, korumpētas intereses sagrāba un izsaimniekoja visai sabiedrībai piederošos resursus veidā, kas dažus padarīja bagātus, bet daudzus – nabagus. Šāda negatīva rīcība ir jāatstāj pagātnē, un Latvijas valsts uzņēmumiem ir jābūt sabiedrības un nākamo paaudžu interesēs labi pārvaldītām," uzsver ''Delnas'' direktore Inese Tauriņa.
KONTEKSTS:
"De facto" jau vēstīja, ka LVM vadībai izraudzītie kandidāti ir no skandālos ierautiem uzņēmumiem.
Savukārt Latvijas Radio vēstīja, ka izskanējušas aizdomas, vai amatā apstiprinātais uzņēmuma LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un valdes loceklis ir iecelti atbilstoši konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ. Pārsteigumu par izvēlēto kandidātu pauda nominācijas komisijas locekle. Savukārt uzņēmuma padomes vadītājs uzsvēra – līdz ar kompetenču novērtējumu ir izšķetināti arī kandidātu iespējamie reputācijas riski.
Putniņu 2019. gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot dāsnu kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Lai tā notiktu, pat grozīja FKTK likumu. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.
