Ieskicējot problēmu, viņa pastāstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var izskatīt aptuveni 1000 deklarāciju gadā, kas ir aptuveni 1% no visām. Par Valsts ieņēmuma dienesta kapacitāti viņa nezināja komentēt, bet ir pārliecināta, ka resursi nav pietiekami. Tāpat arī "Delna" iespēju robežās pārbauda, piemēram, vai kāds partijas biedrs neziedo visus savus ieņēmumus partijai.
Vienlaikus "Delna" turpina celt trauksmi par Saeimas vēlmi mazināt pieejamību amatpersonas deklarācijām, kas ir pretrunā ar starptautisko organizāciju ieteikumiem. Viņa arī uzsvēra, ka atsaukšanās uz jauno Datu aizsardzības regulu šajā sakarā ir nepamatota. Regula paredzot situācijas, kad sabiedrības interesēs informācija ir publicējama, kā arī pašām deklarācijām tikai daļa informācijas ir publiska.
"Delna" uzskata, ka tieši vajadzētu paplašināt cilvēku loku, kuriem jāiesniedz deklarācijas. Proti, uzlikt pienākumu, ka deklarācijas iesniedz arī ārštata konsultatīvās personas, kuras ir saistītas ar valdību. Kā piemēru Zvirgziņa minēja "Rigvir" holdinga darbinieci Daci Baltiņu, kura reizē bija arī galvenā onkoloģe.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti 28. maijā atbalstīja grozījumus likumā par interešu konfliktu, kas samazinās atklātības standartus. Pašlaik visām amatpersonām ir jāiesniedz deklarācijas, bet turpmāk tiktu paredzēts, ka tās iesniegtu tikai, ja institūcijas vadītājs amatpersonai noteiktu pienākumu to iesniegt. Šo pienākumu paredzēts noteikt, ja attiecīgajā amatā ir augsti korupcijas riski. Likuma grozījumi iepriekš pieņemti pirmajā lasījumā.