"Delna" publicējusi savu novērtējumu par KNAB vadītāju, kurā organizācija vērtējusi Streļčenoka septiņas kompetences - ētiskumu, stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, orientāciju uz attīstību, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu.
"Delna" uzskata, ka Streļčenoka komunikācija publiskajā telpā, attaisnojoties par KNAB notiekošo, neliecina par ētikas normu ievērošanu. "Streļčenoks nespēj izskaidrot KNAB notiekošo. Vēršanās pret medijiem un nevalstiskajām organizācijām, pieprasot paskaidrot to paustos viedokļus, ir būtisks ētikas pamatprincipu pārkāpums," pauž biedrība.
Tāpat saskaņā ar "Delnas" novērtējumu KNAB vadītājam nepiemīt autoritāte kolektīvā, vadītāja prasmes un viņš nespēj kļūt par komandas līderi. "Tas, ka Streļčenoks nespēj sakārtot iestādes personāla jautājumus, liecina par stratēģiskas domāšanas un kompetences trūkumu," teikts izvērtējumā. Tāpat "Delna" uzskata, ka Streļčenoks pievēršas sīkumiem - administratīvo jautājumu risināšanai - nevis svarīgiem un globāliem pretkorupcijas jautājumiem.
KNAB vadītājs neesot arī līderis pretkorupcijas jautājumos, pauž "Delna". Tā Streļčenoks novērtēšanas periodā, neesot aktīvi iesaistījies un paudis viedokli par vairākiem būtiskiem jautājumiem. KNAB vadītājs nav paudis skaidru biroja viedokli maksātnespējas jautājumā, trauksmes cēlēju jautājumā, tiesu sistēmas sakārtošanā un citos jautājumos, uzsver "Delna".
Biedrība arī akcentē, ka KNAB vadītājs neapzinās savus trūkumus, tos neanalizē un neizdara secinājumus. To apliecinot fakti, ka, neskatoties uz iepriekšējo zemo novērtējumu, Streļčenoks savā darbībā nav mainījis izvēlēto vadības modeli, nav pievērsies un ar savu iniciatīvu nav aktīvi virzījis KNAB izstrādātās stratēģijas, nav centies kļūt par viedokļa līderi un nav spējis racionāli atrisināt konfliktus ar personālu iestādē.
"Delna" vērš uzmanību uz to, ka, trūkstot līderības īpašībai un nemainot vadības modeli, KNAB netiek pienācīgi nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana. "Pie šādas situācijas, kad KNAB ir vājš vadītājs, tiek apdraudēta arī valsts drošība. KNAB vadītājam nevirzot iestādi skaidri un efektīvi, netiek nodrošināta "lielo" korupcijas lietu atklāšana saprātīgā termiņā. Nenotiek mērķtiecīga un efektīva cīņa ar korupciju, jo KNAB un valsts pretkorupcijas stratēģiju izstrādā un virza zemāka līmeņa amatpersonas, kuras atbild par šauru funkciju un uzdevumu izpildi, nevis par sistēmisku un kompleksu pretkorupcijas jautājumu virzīšanu. Šis pienākums ir jāuzņemas KNAB vadītājam. Pašreizējā pieeja pretkorupcijas stratēģiju padara par formālu un neefektīvu," teikts "Delnas" novērtējumā.
Biedrība novērojusi, ka Streļčenoks uzņemas atbildību un pieņem lēmumus par administratīvajiem jautājumiem, bet nav novērojusi, ka šāda atbildība un lēmumu pieņemšana būtu attiecībā par sistēmiskiem pretkorupcijas jautājumiem un valstiski svarīgiem jautājumiem. Streļčenokam pievēršot pastiprinātu uzmanību tikai administratīvajiem jautājumiem, netiek efektīvi nodrošināta KNAB pamatfunkciju izpilde - korupcijas apkarošana un novēršana valstī kopumā, pauž "Delna".
Organizācija arī vērš uzmanību uz to, ka Streļčenoks ir veicis iestādes iekšējo normatīvo aktu sakārtošanu un arī nodrošinājis finanšu resursu ietaupīšanu un pārdalīšanu, kas ļauj motivēt darbiniekus finansiāli. Savukārt, atsevišķos personāla jautājumos, kas skar strīdus, Streļčenoks nav spējis nodrošināt tiesisku risinājumu, neskatoties uz pretrunām normatīvajos aktos. Tas liecina par nespēju pieņemt lēmumus sarežģītās lietās un vienlaicīgi grauj KNAB publisko tēlu.
Ņemot vērā minētos argumentus, "Delna" uzskata, ka Streļčēnoks nav piemērots KNAB vadītāja amatam. Vērtējot KNAB jautājumu kopsakarā ar vadītāja atlases procesu, "Delna" uzskata, ka līdzšinējais atlases process nav pietiekami efektīvs, lai KNAB tiktu pie kompetenta vadītāja.
Novērtējuma tapšanas laikā tika uzklausīti "Delnas" biedri, ņemta vērā organizācijas sadarbības prakse ar Streļčenoku, bet biedrības direktors Gundars Jankovs ticies ar KNAB vadītāju un vairākiem darbiniekiem.
Ziņots, ka Streļčenoka laikā no KNAB ir atlaisti vai paši aizgājuši vairāki vadošie darbinieki, kuru vidū ir gan departamentu vadītāji, gan, piemēram, tā saucamās oligarhu lietas izmeklētājs. Streļčenoka laikā arī aizsāktas tiesvedības starp KNAB un atlaistajiem vai atstādinātajiem darbiniekiem. Arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") izteikusi šaubas par Strelčenoka atbilstību amatam.
