"Delna" jau iepriekš vērsās KNAB un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu, bet atbilde bija formāla, vien konstatējot, ka šāda politiskā sistēma Latvijā pastāv, intervijā Latvijas Radio atzina "Delna" vadītājs Jānis Volberts.
Volberts uzsvēra, ka tradīcija Saeimas deputātiem no valsts budžeta piešķirt naudu konkrētiem mērķiem, piemēram, deju kolektīvam, skolai vai baznīcas remontam, ir subjektīva un populistiska naudas sadalīšana.
Viņš piekrita, ka naudas sadalīšanā ir jābūt atklātībai, bet ar to nepietiek, jābūt izvērtējumam, vai šie līdzekļiem jāpiešķir vienai vai otrai grupai.
“Piemēram, banālais piemērs par deju kolektīviem vai kultūras iestādēm – kāpēc vienu kultūras vietu vai baznīcu remontē. Tikai tāpēc, ka deputāts nāk no turienes? Tas nav arguments,” pauda Volberts.
Turklāt hipotētiski iespējams, ka deputāts paredz naudu šādam konkrētam tautas deju kolektīvam vai objekta būvniecībai, bet pēc tam daļu no šīs summas kolektīvs vai būvnieks viņam atdod atpakaļ, norādīja Volberts.
Viņš pauda pārliecību, ka KNAB jau sen bija jāiesaistās un jāskatās, vai šajā situācijā nepastāv interešu konflikts, vai deputāti neizmanto šo finansējumu un ietekmi, lai atbalstītu sev pietuvinātos cilvēkus un grupas.
Volberts uzskata, ka "ar pirksta pakratīšanu" nepietiek, un deputātu kvotas jāaizliedz arī normatīvajos aktos.
Ja šogad sistēma nemainīsies, "Delna" domās par konkrētām normatīvo aktu iniciatīvām, piemēram, izmantojot pilsoņu iniciatīvas platformu "Mana balss", sacīja Volberts.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš atzinis, ja parlamentārieši naudu "deputātu kvotu" ietvaros velta kādiem mērķiem Latvijā un sekmē valsts tautsaimniecības attīstību, tad šāda rīcība nav nosodāma.
Saeimas deputāti atzinuši, ka arī turpmāk izmantos "deputātu kvotas". Daļa opozīcijas un pozīcijas gan atzinusi, ka šādu „kvotu” esamība ir strīdīga vai pat solījuši tās neizmantot, saucot to par legālu korupciju.
