“Delnas” vadītājs atzinīgi vērtēja lēmumu atcelt administratīvo imunitāti, jo līdz šim Saeimai nācies lemt arī par izdošanu sodīt par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. “Šis smagnējais mehānisms, kas vēsturiski izveidojies, ka ir jāprasa Saeimas atļauja, vairs nav nepieciešams un ir atceļams,” viņš norādīja.
Savukārt nākamais jautājums būtu deputātu imunitāte kriminālvajāšanas gadījumos. Piemēram, kratīšanas veikšana ir darbība, kuru būtiski izdarīt iespējami ātrāk. “Bet, ja mēs ejam garo ceļu un prasām atļauju, loģiski, ka visas pēdas tiek noslēptas un šī kratīšana vairs nav nepieciešama,” norāda Jankovs.
Viņaprāt, korupcijas un smagu finanšu noziegumu apkarošanai būtiski domāt, kā kriminālprocesuālas darbības pret deputātu varētu veikt efektīvāk un ātrāk. Un tā noteikti nevarētu būt Saeimas atļaujas prasīšana.
Arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) uzskata, ka deputātu imunitāte būtu atceļama pilnībā: “Man jau šķistu, ka par visiem šiem gadījumiem tomēr lemtu tiesībsargājošās iestādes. Bet Saeimas vairākums šobrīd uzskata, ka vairāk grozījumus nevaram veikt.”
Tikmēr tiesību eksperts Edgars Pastars skaidro, ka deputātu imunitāte vajadzīga, lai nodrošinātu parlamenta netraucētu darbību, nevis kā atsevišķu cilvēku individuāla privilēģija. Taujāts par imunitātes pilnīgu atcelšanu, viņš norāda – jau pašreiz spertais solis ir tik liels, ka nevajadzētu pārāk daudz prasīt uzreiz.
Jau ziņos, ka Saeima ceturtdien, 14.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt Saeimas deputātu neaizskaramību pret administratīvā soda uzlikšanu.
