«Delna»: Patiesā labuma guvēju reģistram jābūt publiskam

Nav skaidrs, kāpēc Latvija nevēlas patiesā labuma guvēju reģistru, kas top saskaņā ar Eiropas direktīvu, padarīt publisku, un  aizbildinājumi par personas datu aizsardzību neiztur kritiku. Tā par plāniem žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām Latvijā nedot iespēju piekļūt šim reģistram saka sabiedrībā par atklātību “Delna”.

Turklāt “Delnā”  norāda - vispār nebūtu pamata no kāda šīs ziņas slēpt.

“Mēs neredzam iemeslu, kādēļ nepadarīt viņu pilnīgi publisku. Piemēram, Uzņēmumu reģistrā jebkurš var redzēt, kas ir uzņēmuma īpašnieki, kas ir valdē un padomē, ja tāda ir,” norāda “Delna” direktors Jānis Volberts.

“Arī Civillikumā – jebkurš darījuma partneris ir svarīgs, lai zinātu ilgtermiņa attiecības. Šobrīd nedz privātajā, nedz publiskajā uzņēmumā neviens nezina, kas stāv aiz kāda uzņēmuma, kas reģistrēts ārzonā. Tai pašā laikā mums nacionālajā lidsabiedrībā savas akcijas ir ieķīlājuši Karību salu “ofšoros”. Ir “n-tie” uzņēmumi, kur patieso labumu guvējus mēs nezinām. (..) Jau ir vairākas valstis, kam ir ieviesti šādi publiski reģistri un vairākas šobrīd tādus ievieš – Nīderlande, Somija, Dānija. Latvija šo visu atliek,” viņš stāsta.

Jau vēstīts, ka direktīva, kurā paredzēts izveidot šādu reģistru, lai cīnītos ar naudas atmazgātājiem, pieņemta pirms diviem gadiem un tai jāstājas spēkā šovasar. Lai tas notiktu, valstīm jāpiemēro datu bāzes un jālabo normatīvie akti.

Direktīvas punktu par plašāku šīs datu bāzes pieejamību, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem vai nevalstiskajām organizācijām Latvija nedomā īstenot.  Bažas par to pauda eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, kurš bija viens no tiem, kas vadīja sarunas par direktīvu. Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi Latvijas regulējumu, savukārt norāda, ka neredz pamatu nodrošināt paplašinātu pieeju reģistra ziņām.

Pētnieciskajiem žurnālistiem dati par patiesā labuma guvējiem ir ļoti nozīmīgi. Piemēram, viens no skaļākajiem gadījumiem bija Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" dokumentu noplūde, kurus analizējot, žurnālisti atklāja, kā šī firma pasaules politiķiem un slavenībām palīdzēja slēpt savus aktīvus no nodokļu iestādēm. 

Arī par Latviju dokumenti atklāja vairākas interesantas detaļas, piemēram, par ārzonu izmantošanu Ventspils tranzītbiznesa cīņās un atsevišķu Latvijas banku darbību, apkalpojot "ofšorus" jeb ārzonas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti