Viņa norādīja, ka "Delna" uzreiz pēc komisijas izveides pauda prieku par šādas komisijas izveides, bet vienlaikus arī pauda bažas par sasniedzamajiem mērķiem un arī par komisijas sastāvu. "Tas, ka [komisijas darbs] pārvērsās par farsu, tam es varu piekrist," teica Gātere.
Viņa skaidroja, ka "Delnai" jau sākotnēji nebija pieņemams tas, ka komisiju vada Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai"), par kuras neitralitāti esot pamatotas aizdomas un kura arvien nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam. Tāpat aizdomas ir par komisijas darbā piesaistītajiem ekspertiem – tieši par viņu neitralitāti dažos gadījumos esot pamatotas aizdomas.
"Tie jautājumi, kas tika uzdoti, un tie cilvēki, kas tika aicināti atbildēt, un tas, ko viņi atbildēja, to varētu saukt par farsu.
Ja mēs skatāmies, ka izmeklēšanas iestādes netika galā ar "oligarhu lietu", tad to parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu tādā kontekstā varētu vērtēt kā viņu nespēju jeb izgāšanos, ņemot vērā to publiski izskanējušo informāciju, kas ir gaidāma ziņojumā," teica Gātere.
Pēc viņas teiktā, komisijai lielākoties bijusi "informatīva loma" – "oligarhu lieta" bija mediju dienaskārtībā un par to daudz runāts. Sabiedrībai gan ir tiesības prasīt komisijai atskaiti par to, kas izdarīts par šīs lietas izpētei atvēlētajiem resursiem.
Tāpat sabiedrībai šā gada oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būs iespēja vērtēt, kā parlaments būs izturējis pārbaudījumu – vai būs parādījis, ka spēj iestāties pret sistēmisku korupciju un ka ir apņēmība strādāt sabiedrības interesēs.
"Tāpat tas ir arī jautājums par to, ko sabiedrība būs iemācījusies, kā tā pieņems lēmumu, par ko balsot.
Domāju, ka partijas arī to ļoti labi apzinājās – mēs redzējām, kā tās mēģināja izmantot komisiju kā platformu, lai savus vēstījumus nodotu un uzstātos.
Pirmsvēlēšanu kontekstā arī būtu jāuztver komisijas darbs," teica Gātere. Viņa pauda pārliecību, ka partijām pirms Saeimas vēlēšanām vajadzētu nākt klajā ar priekšlikumiem korupcijas izskaušanai, bet sabiedrībai no partijām jāprasa kvalitatīvs piedāvājums.
Viņa atzīmēja, tas, ka "Rīdzenes sarunas" tika publicētas un parlaments pievērsās to izpētei, ir un būs "būtisks pagrieziena punkts" un atstās "pozitīvas sekas".
Jau ziņots, ka gandrīz pabeigts darbs parlamentārajā izmeklēšanas komisijā saistībā ar tā dēvēto oligarhu lietu.
Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
