Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” biedrības "Delna" jurists Gundars Jankovs norāda, ka neesot iespējams nodalīt attiecības starp KNAB pašreizējo vadītāju un komandu, kas izstrādā noteikumus, tādā līmenī, lai šie noteikumi netiktu ietekmēti. Tas esot valsts tiesiskuma principa pārkāpums.
Uzdodot noteikumus veidot pašam KNAB, premjers nostādījis iestādi nelāgā situācijā, komentē Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”). Turklāt, ja noteikumos ir tikai tehniski precizējumi, to varētu izdarīt arī Valsts kanceleja, padarot šo procesu pietiekami atklātu un izslēdzot pārmetumus KNAB.
Pēc satura KNAB izstrādātie noteikumi par 99% esot adekvāti un nodrošina skaidru un caurspīdīgu atlases procedūru, saka politiķis. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka ietvertais vērtējums dod priekšrocības cilvēkiem, kas strādā pretkorupcijas jomā, un šādu cilvēku valstī nav daudz. Tas sašaurinot iespēju izvēlēties labāko vadītāju, raugoties no vadīšanas viedokļa.
Savukārt KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča noliedz jebkādu institucionālo interešu konfliktu, jo “valsts pārvalde darbojas atbilstoši likumam un valsts pārvaldes institūcijām nav savu interešu”. Turklāt šajos noteikumos vērtēšanas sadaļā nekas neesot mainīts salīdzinājumā ar tiem noteikumiem, kas bija tapuši un saskaņo jau pirms vairākiem gadiem. “Tikai tehniski precizētas noteiktas lietas," saka Jurča.
KNAB priekšnieka vietniece arī skaidro, ka noteikumi par atlasi paredz izveidot atlases komisiju, kurā darbotos ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Drošības policijas un Valsts kancelejas vadība. Sākotnēji tiktu atsijāti tie, kuri neatbilst formālajiem kritērijiem, tad būs detalizētas, arī rakstiskas zināšanu pārbaudes. Tiks vērtēta kandidātu pieredze, zināšanas un profesionālās prasmes.
