Runa ir par Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas infrastruktūras pirmās kārtas izbūvi - dažādiem tīklu pieslēgumiem un autostāvvietas izbūvi, kas projekta gaitā tika nodalīta no līguma par pašu ēkas būvniecību, ko veic Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA).
Konkursu par Gaismas pils infrastruktūras būvdarbiem KM izsludināja jau pirms gada. Tas vairākkārt tika apstrīdēts, līdz rudenī ministrija nolēma konkursu pārtraukt. Tagad starp KM un „Delnu” samilzis konflikts par to, cik šāds lēmums ir juridiski korekts. Proti, vai ir iestājušies „neparedzēti apstākļi”, kas ļautu atteikties no jauna konkursa un sākt sarunu procedūru ar ēkas pašreizējo būvnieku - Nacionālo būvkompāniju apvienību, kas darbus piedāvā veikt par nepilniem deviņiem miljoniem latu. „Delna” norāda, ka jau 2008.gadā ēkas būvnieki tika izraudzīti bez konkursa, un vēl viens šāds lēmums pamatīgi iedragās uzticību Publisko iepirkumu likumam.
„Delnas ieskatā arī KM plāns atdot infrastruktūras darbus NBA bez publiskā iepirkuma procedūras, kas būtu atklāta un uz konkurenci balstīta, lielā mērā līdzinās šai te 2008.gada patvaļai un tīri politisku mērķu sasniegšanai,” skaidro Petermanis.
„Delna” neizslēdz iespēju lauzt līgumu ar KM, ja Gaismas pils infrastruktūras būvnieku izvēlēsies bez konkursa.
Savukārt KM padomnieks, arhitekts Jānis Dripe atzīmē, ka šajā situācijā ministrija ir nelabvēlīgā situācijā, jo jāatrod gan juridiski korekts risinājums, gan jāpabeidz bibliotēka noteiktā laikā. "Tas paredz ietaupīt līdzekļus un arī saglabāt valsts prestižu jautājumā, kas skar Eiropas Kultūras galvaspilsētas un Eiropas Savienības prezidentūras notikumus,” tā par izvēlēto risinājumu saka arhitekts. Pēc Dripes teiktā, ministrijas pusē ir arī vairāki pozitīvi juristu atzinum.
Arhitekts arī atzīmēja, ka katrs nokavēts mēnesis Gaismas pils celtniecībā izmaksās 260 tūkstošus latu: „Delnas stingrā juridiskā pozīcija mums visiem ir labs signāls, ka jebkurā situācijā jārīkojas maksimāli korekti un atklāti. Mēs to darījām, sākot ar pagājušā gada 4.janvāri, kad tika izsludināts atklāts konkurss. Ja tas tika apstrīdēts divas, nosacīti pat trīs reizes, tad tā situācija iestājas tāda, kāda tā iestājas. Likums par Nacionālās bibliotēkas būvprojekta pabeigšanu un Budžeta likums ir tur, kur tas ir, termiņi ir tur, kur tie ir, un rūpes par valsts budžetu - tie arī ir argumenti, kurus var neakcentēt „Delna” kā sabiedriska organizācija un mūsu ļoti laba partnere, bet no kā nevar abstrahēties Kultūras ministrija.”
Līdz bibliotēkas pabeigšanas termiņam palikuši 10 mēneši. Kā Latvijas Radio norādīja projekta būvuzrauga „Hill International” pārstāvis Karloss Reparazs, pašlaik viņš vēl ir drošs par būvnieku spēju pabeigt darbus laikā, bet jebkāda tālāka aizkavēšanās to nopietni apdraudēs: „Ja 25.februārī līgums tiks parakstīts, esmu pārliecināts, ka NBA uzreiz ķersies pie darba. Bet ja tā nenotiks, tad nav cerību pabeigt darbus līdz decembrim.”
„Delna” cer, ka līdz 25.februārim, kad plānots slēgt līgumu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, Kultūras ministrija vēl pārdomās un izvēlēsies tomēr iet tiesiskāko ceļu, pat ja tas nozīmēs papildus izmaksas un izjauks bibliotēkā iecerētos Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus. Ja ministrija savu lēmumu nemainīs, Petermanis pieļauj lauzt pirms septiņiem gadiem noslēgto līgumu un vērsties Eiropas Komisijā.
