«Delna»: Imigrācijas likuma grozījumiem vajadzīgs plašs un caurskatāms izvērtējums

Imigrācijas likuma grozījumiem, kurus Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, vajadzīgs plašāks izvērtējums, un termiņuzturēšanās atļauju kvotu piešķiršanas procesam jābūt caurskatāmākam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") direktors Gundars Jankovs.

Organizācija bija pirmā, kas vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu grozījumus Imigrācijas likumā neizsludināt.

Likuma grozījumi tika pieņemti steigā, nepārdomāti, neizanalizējot ne plusus, ne mīnusus, kas padara šīs likuma normas ieviešanu dzīvē grūti izpildāmu, skaidroja Jankovs.

"Delna" pārstāvis uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju kvotu dalīšana pastāv daudzās valstīs, un šī sistēma pēc būtības nebūtu nekas peļams, taču kvotu dalīšana pēc jaunajiem "spēles noteikumiem" būtu necaurskatāma. Jankovs vilka paralēles ar atjaunojamās enerģijas kvotām, kas ir spilgts piemērs atļauju piešķiršanas necaurskatāmībai.

Termiņuzturēšanās atļauju kvotu piešķiršanai būtu jābūt profesionālai pieejai, skaidroja "Delnas" pārstāvis, būtu jāizanalizē to ietekme uz tautsaimniecību. "Pagaidām ir bijis tikai emociju spiediens," akcentēja Jankovs.

Viens no risinājumiem, lai ārvalstnieki varētu saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, būtu nekustamā īpašuma iegādes sliekšņa palielināšana, piebilda "Delnas" pārstāvis, jo dotajā brīdī tas cilvēku slānis, kas apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām iegādājas nekustamo īpašumu, konkurē ar vidējā Latvijas uzņēmēja turību.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

Jau ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti