Saeimas deputāti nereti norāda, ka galvenais darbs un argumentu sadursmes pie izmaiņām likumos notiek nevis no tribīnes plenārsēdēs, bet gan 16 Saeimas komisijās. Tajās deputāti uzklausa ieinteresētās puses un izskata likumprojektu priekšlikumus.
Latvijā komisiju sēdes ir atklātas, tomēr nevalstiskā organizācija ''Sabiedrība par atklātību “Delna”'' vēlas komisiju darbu padarīt vēl caurskatāmāku, tāpēc rosina izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas uzliktu par pienākumu publicēt Saeimas mājaslapā komisiju sēžu audio ierakstus.
“Necaurskatāma likumu pieņemšanas gaita viennozīmīgi mudina tikai sabiedrības neuzticību likumdevējam,” atgādina “Delnas” jurists Jānis Veide.
Viņš stāsta, ka mērķis ir ļaut cilvēkiem iepazīties ar likuma pieņemšanas norisi, kas ietekmē jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Tas arī ļautu skaidri izsekot, kādi lobiji ietekmē deputātu lēmumus.
“Ir svarīgi redzēt, kas ir bijis, kā ir lobējis, kā ir izteicies, jo šobrīd tam nevar konkrēti izsekot. Ja tev nav audioieraksta, tu nevari izsekot, kurš ir bijis kur, kurš ir ko teicis, kāpēc tur ir tāds priekšlikums uzradies,” saka Veide.
“Šis būtu viennozīmīgi arī lobisma sakārtošanas jautājumā ļoti labs iesākums,” viņš piebilst.
Pagājušajā gadā notika 1250 Saeimas komisiju sēdes. Pieņemot, ka vidējais sēdes ilgums varētu būt aptuveni stunda, kopējais publicējamo audioierakstu garums varētu pārsniegt 50 diennaktis.
Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone stāsta, ka tehnisku problēmu ierakstus publicēt nebūtu, lai gan papildu resursi tam būtu jāatvēl. Tomēr Saeimas Administrācijas ieskatā jau tagad parlamenta darbam sabiedrībai ir viegli izsekot.
“Mēs esam viens no atvērtākajiem parlamentiem jau šobrīd. Komisijas sēdes saskaņā ar Kārtības rulli ir atvērtas. Ja nav kāds īpašs komisijas lēmums, gan mediju pārstāvji, gan nozares pārstāvji piedalās sēdē,” saka Pētersone.
“Tātad visi, kam ir specifiska interese par šo jautājumu, jau ir klāt. Turklāt šie ieraksti ir pieejami,” norāda Pētersone.
Lai iegūtu Saeimas komisijas sēdes ierakstu, jāierodas Saeimā ar savu datu nesēju un jāuzraksta iesniegums. Atļauju iegūt audioierakstu sniedz komisijas priekšsēdētājs. Kā stāsta Pētersone, to var izdarīt pat vienas dienas laikā. Tomēr pieprasījumus pēc audioierakstiem Saeima nesaņem bieži. Pērn Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma 18 šādus iesniegumus, kas ir vairāk nekā jebkura cita komisija. Tikmēr Publisko izdevumu un revīzijas komisijai audioierakstus prasot tikai divas trīs reizes gadā.
“Mēs neredzējām to masveidību, interesi tik lielu, lai rosinātu lemt deputātiem par kādu citu kārtību. Mēs neredzam to problēmu. Šī kārtība ir skaidra, pārskatāma un pieejamība ir nodrošināta,” uzsver Pētersone.
“Delnas” jurists Jānis Veide gan ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc audioierakstiem būtu lielāks, ja cilvēki tos vieglāk varētu iegūt. Turklāt ierašanās klātienē ar savu datu nesēju ir nopietns šķērslis cilvēkiem no reģioniem.
“Komunikācijas studenti no Valmieras kaut vai, kuri raksta darbu saistībā ar kaut kādu likumdošanu. Vai arī juristi no Rēzeknes. Viņiem, lai izpētītu likumdošanas vai likuma pieņemšanas gaitu, vistiešākajā mērā jāvērtē, kā un kamdēļ šāda likuma norma tika pieņemta. To var izdarīt tikai un vienīgi, klausoties audioierakstus, kā domāja likumdevējs pieņemot un kāpēc pieņemot šādu normu,” piemērus min Veide.
Lai Saeimas deputāti skatītu priekšlikumu par komisiju sēžu audioierakstu publicēšanu, iniciatīvai portālā manabalss.lv jāsavāc 10 000 parakstu. Pirmās nedēļas laikā parakstījušos aptuveni 150 cilvēki.
