Salīdzinājumā ar gadu iepriekš jaunākajā korupcijas uztveres indeksā Latvija saņēmusi par diviem punktiem zemāku vērtējumu. Turklāt piecu gadu laikā uzlabojums ir tikai par vienu punktu.
“To mēs varam uzskatīt jau diezgan nopietni par stagnāciju. Tajā pašā laikā gandrīz nekas ļoti slikts nav noticis,” piebilda Gātere.
“Delna” direktore to skaidroja ar diviem iemesliem. Pirmkārt, Latvija nav būtiski uzlabojusi spējas apkarot korupciju. Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir bijis aktīvs un izskanēja informācija par augsta līmeņa shēmu atklāšanu, taču lietas virzās lēni. “Tas neattur, ja zinām, ka nekas par to nedraudēs vai draudēs pēc ļoti ilga laika ar ļoti mazu varbūtību. Tad atturēšanas mehānisms nenostrādās,” piebilda Gātere.
Otrs iemesls saistīts ar preventīvo darbu. To skaidrojot, viņa norādīja uz sliktākiem rādītājiem saistībā ar statusa ļaunprātīgu izmantošanu, lai iegūtu privilēģijas. “Tādā mazā valstī kā Latvija tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs šīs lietas labi spētu novērst, jo mums interešu konflikta risks ir lielāks,” viņa skaidroja.
Lai Latvija uzlabotu vērtējumu šajā indeksā, esot jāstrādā trīs virzienos. Pirmkārt, korupcijas apkarošanas spēju stiprināšana. Otrkārt, stingrs pretkorupcijas regulējums, lai spētu labāk novērst riskus un iedzīvinātu ētikas standartus. Treškārt, sabiedrības izglītošana, lai būtu mazāk tolerances pret korupciju.
