"Delna" no 31.oktobra līdz 21. novembrim nosūtīja trīs vēstules Daugavpils pilsētas pašvaldībai ar lūgumu skaidrot, kā pašvaldība organizēja šo objektu demontāžu. Mērķis bija pārliecināties, ka dokumenti un būvnieku atlase notika atbilstoši normatīvo aktu prasībām un process ir lietderīgs un godprātīgs.
Apkopojot saņemtās atbildes, "Delna" ir sagatavojusi pārskatu. Tās vērtējumā pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības un atklātības principus.
Biedrība norādīja, ka pašvaldība bija noteikusi objektīvi nesamērīgus termiņus cenu aptaujas piedāvājumu iesniegšanai – nepilnu vienu diennakti (13. oktobri). Tas rada šaubas par saņemtā piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu un pašvaldības godprātību pretendenta izvēlē. Šajā īsajā laikā no pieciem uzrunātajiem uzņēmumiem tika saņemts tikai viens piedāvājums, ar kā iesniedzēju 14. oktobrī tika noslēgts līgums par darbiem.
"Termiņš viena diena nav samērīgs nekāda piedāvājuma sagatavošanai. Atbildīgs pasūtītājs šādi nerīkojas, jo saprot, ka tik īsā laikā nav iespējams sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu un saņemt kvalitatīvus piedāvājumus no vairākiem uzaicinātiem pretendentiem, lai varētu uzskatīt, ka pasūtītājs ir saņēmis salīdzināmus piedāvājumus, kuri tikuši izstrādāti pēc sacensības principa," "Delnas" izplatītajā paziņojumā norādīja būvinženieris Jānis Zolbergs, būvinženieru biroja SIA "FORMA 2" valdes loceklis.
Tāpat "Delna" kritiski vērtē pašvaldības rīcību, lemjot par finansējuma nepiešķiršanu pēc uzvarētāja noteikšanas sākotnējā iepirkumā, kas tika izsludināts 30. septembrī un kur uzvarētājs tika paziņots 11. oktobrī. Situācija, kad divas dienas pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas tiek pieņemts lēmums par finansējuma nepiešķiršanu, neatbilst labai praksei iepirkumu organizēšanā, liecina par administratīvo resursu izšķērdēšanu iepirkuma organizēšanas gaitā, kā arī liek apšaubīt pašvaldības godprātību.
Turklāt paralēli jau tika organizēta un noslēdzās cenu aptauja, kurā uzvarēja vienīgā piedāvājuma iesniedzējs, norādīja biedrība.
Biedrības vērtējumā neatbildēts palicis jautājums, kāpēc dome rīkojusies haotiski. Tāpēc tā par saviem secinājumiem informējusi Iepirkumu uzraudzības biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
KONTEKSTS:
Jautājums par padomju okupācijas laika pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima vasarā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.
No vasaras līdz novembra vidum Latvijā tika demontēti vismaz 120 pieminekļi, no kuriem daļu pieprasīja nojaukt likums un valdības noteikumi, bet par daļu pašvaldības izlēma pašas. Tostarp Rīgā tika nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks un demontēts pats piemineklis. Divi padomju pieminekļi nojaukti arī Daugavpilī, kur Demontāžas laikā aizturēti 37 cilvēki.
