«Delna»: Amatpersonām un deputātiem būtu jāziņo par lobētāju piedāvājumu virzīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijai būtu jāatzīst, ka lobēšana un lobētāji ir normālu demokrātijas procesa daļa, tomēr tā būtu jāpadara atklāta, piemēram, valsts amatpersonām un deputātiem būtu jāziņo par lobētāju piedāvājumu virzīšanu - šīs ir galvenās rekomendācijas Sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā par lobēšanas atklātību Latvijā. Pētījumā arī minētas summas, ko partijas saņemot ziedojumos saistībā ar likumdošanas procesu.

Latvijā neeksistē lobētāju reģistrs un informācija par to interesēm nav apkopota vai pieejama, tāpēc lobēšanas atklātības nodrošināšanā Latvija pētījumā, kas paralēli ir veikts 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir saņēmusi ļoti zemu novērtējumu. Mūsu valstī bijuši vismaz četri nesekmīgi mēģinājumi šo jomu regulēt ar likumu

„Iemesli, kāpēc KNAB līdz šim nav izdevies regulēt lobēšanas atklātību, ir politiskās gribas trūkums. Pat pie izstrādātajām koncepcijām un likumiem mēs netiekam līdz lēmumu pieņemšanai. Otrs iemesls ir vāja ietekmes pušu iesaiste. Tas nozīmē pretestība. Un trešais – tam netika paredzēts arī finansējums, lai šo atklātību nodrošinātu,” stāsta pētījuma autore Agnese Alksne no „Delnas”.

Lobētāji intervijās pētījuma autoriem apgalvoja, ka visaktīvākās lobēšanas aktivitātes ir manāmas tieši pirms vēlēšanām saistībā ar likumiem, kas regulē akcīzes preces, azartspēles, publiskos iepirkumus, vides aizsardzību un būvniecību.

Politiskās partijas pieprasot ziedojumus priekšvēlēšanu kampaņām, un par samaksu politiķi nemaina likumus, kas reglamentē šīs nozares. To darot partiju cilvēki, kas ir atbildīgi par līdzekļu piesaisti.

Naudas daudzums, kas minēts attiecībā uz likumdošanas procesa ietekmēšanu, atšķiras. Bet skaitļi, ko nosauc lobētāji un apstiprina esošie un bijušie publiskās pārvaldes darbinieki, svārstās ap 150 tūkstošiem eiro.

„Delna” uzsver, ka problēma ir nevis kontaktēšanās ar lobētājiem, bet gan neatklāta un nepamatota priekšlikumu virzība.

Tāpēc būtu jāuzlabo sabiedrības piekļuve informācijai, piemēram, jāatklāj informācija par valsts iestāžu un Saeimas apmeklētājiem. Tāpat būtu jāievieš lobētāju reģistrs. Par kontaktiem ar šādiem lobētājiem valsts amatpersonām atsevišķi nebūtu jāziņo.

Vienīgais Saeimas deputāts, kas ieradās uz prezentāciju, Valsts pārvaldes komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”) gan ir skeptisks par šāda reģistra lietderību. Kā piemēru viņš min Saeimas nesen pieņemtā „nolikto atslēgu” principa atcelšanu: „Pagāja vēlēšanas, pagāja laiks ne bez banku lobija saeimas vairākums ir pamainījis savu viedokli. Lobēšanas rezultātā likums tika grozīts. No tā, vai lobētāji būs vai nebūs iekļauti reģistrā, būtība nemainās. Tāpēc es esmu pret tādām formalitātēm veidot lobētāju reģistru,” sacīja Dolgopolovs.

Savukārt lobētājs Didzis Šmits uzskata – informācija par to, kuri spēlētāji ir bijuši iesaistīti likumu pieņemšanā, būtu jāpublisko, jo tad būtu skaidrāk, vai politiķu lēmumi ir argumentēti.

„Reģistram Latvijā varētu būt loma, ka tie, kas reģistrējuši un definējuši savas intereses, tur viss skaidrs. Bet ja nav definēts un kāda mistiska persona nāk, tad amatpersonām būtu pienākums rakstīts īsu ziņojumu par to, kas bija tikšanās,” pauda Šmits.

Tagad „Delna” ar Tiesībsarga biroja palīdzību tuvākajā laikā plāno vērsties atbildīgajās iestādēs, lai informētu par priekšlikumiem, kas nodrošinātu lobēšanas atklātību un tādējādi mazinātu valsts nozagšanas riskus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti