Gatves deju nomaina "Klapdancis", "Atvasara", "Es mācēju danci vest" un citas zelta fonda dejas, kas straujāk liek pukstēt ne vien dejotāju, bet arī skatītāju sirdīm. Nu jau desmit gadus bez Bigas.
Deja ir bijusi visa Birutas Hegenbartes dzīve, un neviens deju pasākums nebija iedomājams bez viņas klātbūtnes.
"Bauskā viņa ir tā, kura vadīja patērētāju biedrības kolektīvu, kad tas dabūja TDA nosaukumu, un "Jandāls" tad izveidojās. Tas ir 1964. gads un tā viņa strādāja tālāk visu savu mūžu, un nostrādāja līdz sava mūzā pēdējai dienai. 19.janvārī viņa novadīja pēdējo mēģinājumu, un 20.janvārī mammīte aizgāja mūžībā," saka Birutas Hegenbartes dēls Edvīns Hegenbarts.
Uz pirmo vidējās un vecākās paaudzes deju konkursu ''Bigas krūze'', kas iedibināts godinot horeogrāfes piemiņu, Bauskā sabraukuši dejotāji gan no visa Bauskas novada, gan Aizkraukles, Rīgas, Madonas un Rundāles.
"Mēs, protams, centāmies, bet mums galvenais ir piedalīties, jo mēs dejojām priekš sevis. Mums daudzi dejojuši pie Bigas, un tas viņai vairāk kā veltījums," saka Rundāles deju kolektīva "Šurpu turpu" vadītāja Aiga Vangale.
Un tomēr zālē, kā jau ikvienā konkursā, sēdēja arī žūrija, kura ir gandarīta par baušķenieku vēlmi celt godā seno deju pūru. "Es domāju, ka ir izaugusi vesela paaudze, kura nemaz nezin kādas dejas ir bijušas 50. ,60., 70. gados. Es gribētu novēlēt, lai šis konkurss pulcē aizvien vairāk dejotājus un lai vadītāji tajos pierakstos un arhīvos mēģina rasta aizvien senākas un mazāk redzētas dejas," stāsta horeogrāfs Jānis Purviņš.
Šoreiz vairāk tika vērtēta kompozīcija kopumā, un žūriju visspēcīgāk uzrunājis Īslīces deju kolektīva vēstījums, tāpēc arī ''Līduma'' izdejotais "Klapdancis" kļūst par pirmā konkursa uzvarētāju un veselu gadu savā īpašumā varēs paturēt deviņus kilogramus smago ceļojošo ''Bigas krūzi''.