Debates un vērtējumi par Kučinska valdību. Teksta tiešraides arhīvs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

12.Saeimas deputāti ceturtdien, 11.februārī, ārkārtas sēdē pēc aptuveni divu stundām ilgām debatēm apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja, līdzšinējā Saeimas deputāta Māra Kučinska veidoto valdību.

Jau ziņots, ka 2015.gada 7.decembrī demisionēja līdzšinējās valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Pēc vairāku nedēļu neveiksmīgām pārrunām un centieniem vienoties par "Vienotības" premjera kandidāta virzīšanu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticēja Ministru kabineta veidošanu Mārim Kučinskim.

Saskaņā ar Māra Kučinska vienošanos ar līdzšinējās koalīcijas partneriem, jaunajā valdībā ZZS iegūs sešus amatus valdībā, "Vienotība" - piecus un Nacionālā apvienība - trīs.

 

Premjera amata kandidāts Māris Kučinskis savu runu Saeimas plenārsēdē sāka ar pateicību Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par "parādīto godu", aicinot veidot jauno valdību. Kučinskis prezidentam novēlēja ātrāku izveseļošanos un izteica cerību, ka turpmākā sadarbība būs sekmīga.
 

Kučinskis runā Saeimā akcentēja, ka Latvijai ir nepieciešamas „skaudras”, precīzi saplānotas un ātras reformas vairākās jomās, tostarp veselības aprūpē un izglītības sistēmā. Par reformām šajās jomās runāts gadiem, bet vajadzīgie lēmumi netika pieņemti. Tas liecina, ka pietrūkusi politiskā griba.

Pēc Kučinska sacītā, "ar savu pasivitāti" saistība ar nepieciešamo reformu veikšanu "veicinām valsts sairšanu". Premjera amata kandidāts gan noteica, ka "tas nav pārmetums Laimdotas Straujumas valdībai" , jo problēmas cēloņi meklējami senāk.

Premjera amata kandidāts norādīja, ka līdzšinējais "augstākais punkts feodālajā sistēmā bija pamudināt ministros zvērus", lai cīnītos par budžeta finansējumu savai nozarei.

"Valdībai ir jābūt komandai, kas strādā kopēju interešu vārdā," noteica Kučinskis. 

Attiecībā uz izglītības un zinātnes jomu, Kučinskis norādīja, ka Latvija nevar atļauties skolotāju un skolēnu attiecību viens pret trīs. Vienīgā iespēja ir skolu tīkla optimizācija, viņš atzina.

Kučinskis gan neanalizēja visas jomās, norādot, ka darāmie darbi tajās ir labi zināmi. Tāpēc viņš cer uz koalīcijas partneru atbalstu.

Premjera amata kandidāts arī izteica pateicību līdzšinējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ("Vienotība") par viņas drosmi, cilvēcību un pienākuma apziņu. "No viņas var mācīties," noteica Kučinskis.

 
 

Opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins kritizēja Laimdotas Straujumas valdības darbu, norādot uz neizpildītiem solījumiem, piemēram, nodokļu likmju pazemināšanā, un uz problēmām virknē uzņēmumu, tostarp “airBaltic” un “KVV Liepājas metalurgs”.

“Neiedomāja augstprātība pret valsts iedzīvotajiem,” sacīja deputāts, paužot sašutumu arī par ministru algu palielināšanu skolotāju streika dienā.

Arī Kučinska valdība nebūšot ne sliktāka, ne labāka par iepriekšējo. Viņš to raksturoja kā saplēstu un tad salīmētu krūzi. Viņaprāt, labējās partijas neesot gatava atteikties no saviem labumiem, un viņš neredz iemeslu Kučinska valdības atbalstam.

Saeimas opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars Saeimas debatēs norādīja, ka Kučinskis iepriekš bijis ekspremjera Andra Šķēles līdzgaitnieks, pēc tam – arī Aināra Šlesera. "Nekas neliecina, ka viņš spēj stāvēt uz savām kājām," uzskata Bondars, norādot, ka Kučinskis jau "vairākus gadus ēno Aivaru Lembergu".

Bondars atzīmēja, ka pēc tam, kad Kučinska vārds parādījās starp potenciālajiem premjera amata kandidātiem, "politiskajā kapsētā sākās rosība". "Vai Latvijai ir vajadzīgs tāds premjers, kas simbolizē beztiesisko laiku Latvijā," retoriski jautāja Bondars.

Arī partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba pauda, ka neatbalstīs Kučinska valdību.

Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Igors Pimenovs savā runā pārmeta Kučinskim to, ka, atšķirībā no Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas, viņa valdības deklarācijā ir "izkritis virziens" mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā.
 
Tāpat Pimenovs savā runā pauda bažas par Kučinska valdības plāniem izglītības jomā, tostarp attiecībā uz mazākumtautību skolām. "Es šo deklarāciju nevaru atbalstīt un aicinu šo Saeimu arī to neatbalstīt," noteica Pimenovs.

Opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputāte Nellija Kleinberga norādīja, ka "esam palikuši pie šauras koalīcijas", un izteica cerību, ka pozīcijā esošās partijas neatstums un tomēr ieklausīsies opozīcijā esošajos politiķos. Pēc viņas teiktā - arī opozīcijā esošie cilvēki ir "spriestspējīgi, radoši un darbīgi".

"Ceru sagaidīt ieinteresētu attieksmi, bez augstprātības pret citu viedokli," noteica Kleinberga.
 

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite pauda skepsi par jaunās valdības spējām strādāt labāk par iepriekšējām: “Es parasti ticu brīnumiem, taču šim brīnumam nespēju.”

Viņa kritizēja vairākus ministru amatu kandidātus, piemēram, Jāni Reiru, kuram plāno uzticēt labklājības ministra amatu un kuru iepriekš aci kritizēja sociālie partneri. Līdzīgi viņa norādīja uz Gunti Belēviču un Ārstu biedrības komunikāciju.

Tāpat deputāte pamanījusi, ka jaunās valdības deklarācijā vēl trešdien bija minētas vien divas pilsētas: Rīga un Ventspils. “Mēs ļoti labi saprotam, no kurienes pūš vējš,” sacīja Bite.

Savukārt viņas partijas biedrs Mārtiņš Šics valdību salīdzināja ar vēža slimnieku ar metastāzēm, kurš gan vēl glābjams, bet ļoti sāpīgi. Viņš šaubās, vai valdībai ir šāda griba. Tāpat arī ministriem esot sasietas rokas tikt vaļā no negodprātīgiem ierēdņiem.

Opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs Saeimas debatēs atzina, ka viņš, spriežot pēc līdzšinējās sadarbības ar Kučinski, ļoti augsti vērtē premjera amata kandidātu "kā cilvēku, kā darbinieku, kā deputātu".

"Kāpēc tas atbalsts tik šaubīgs, faktiski tā atbalsta nav, ka nav pārliecības, ka viņam izdosies izveidot komandu," noteica Dolgopolovs.

ZZS deputāts Kārlis Seržants pauda, ka “jebkura pozīcija sapņo par konstruktīvu un gudru opozīciju”. Tāpēc viņš aicināja opozīciju beigt meklēt deklaratīvus likumprojektus, bet solīja atbalstīt arī opozīcijas nopietnus un saprotamus priekšlikumus.

Atbildot uz to, parlamentārietis Ivars Zariņš no “Saskaņas” sacīja, ka turēs Seržantu pie vārda par opozīcijas priekšlikumu uzklausīšanu.

Tajā pašā laikā viņš kritizēja koalīciju, sakot, ka ir iestājies varas monopols. Kamēr pastāv varas monopols, tas rūpējas par savu vajadzību apmierināšanu, bet ne par sabiedrību, viņš komentēja.

Tāpat Zariņš sacīja, ka Latvijai vajadzētu savu enerģētikas stratēģija, lai pateiktu, kā veidosim savu enerģētisko neatkarību. Vajadzīgs arī likums par atjaunojamo enerģiju, jo pašlaik stagnē trūkstošā ietvara dēļ.

“Mēs nevaram kļūt turīgāki, ja cenšamies būt taupīgāki,” piebilda deputāts, sakot, ka  jākļūst konkurētspējīgiem.

Komentējot Saeimas kolēģu pārmetumus, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāts Jānis Dombrava norādīja, ka jauni patvēruma meklētāji Latvijā brīvprātīgi vairs netiks uzņemti, jo "mūsu iespējas ir izsmeltas". Tiesa, jautājums ir par to, vai patvēruma meklētāju uzraudzīšanai vajadzīgi labi algoti sociālie darbinieki.
 
Tāpat deklarācijā ir fiksēts, ka Latvija pamazām virzās uz izglītību tikai valsts valodā, norādīja Dombrava, uzsverot, ka kopumā jaunās valdības deklarācijā iestrādāta lielākā daļa no tiem priekšlikumiem, kas ir būtiski NA, īpaši būtiska ir austrumu robežas stiprināšana.
 

Debates noslēdza Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, norādot, ka Kučinskis agrāk darbojies gan Tautas partijā, gan arī Aināra Šlesera "Par labu Latviju", bet tagad viņš ir "zaļzemnieku" rindās. "Tas rādītājs profesionalitātei un varēšanai ir tas, ka viņš ir bijis un ir Saeimā ievēlēts," noteica Brigmanis.

60 deputātiem balsojot par, bet 32 - pret, Saeima izteica uzticību Māra Kučinska izveidotajai valdībai.

Politologs Ivars Ījabs Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā atzina, ka, spriežot pēc tā, cik lielā mērā no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") līdz šim darbojies valdības veidošanā, viņa ietekme ir "ārkārtīgi liela".

Tas gan nenozīmē, kā tā tāda būs arī uz Kučinska valdību. "Domāju, ka Kučinskis izmantos iespēju sevi pierādīt," teica Ījabs, norādot, ka uz šo valdību jāskatās ar pozitīvām domām. Politologs pieļāva, ka Kučinska valdībā kašķu nebūs mazāk kā iepriekšējās, taču "tie kašķi pamatā būs pa Lemberga līniju".

Koalīcijā esošo partiju Saeimas deputāti Latvijas Televīzijas (LTV) speciālizlaidumā pauda viedokli, ka Kučinska valdība nostrādās līdz nākamās Saeimas vēlēšanām 2018.gadā.

Partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka valdībai priekšā ir lieli izaicinājumi. Lai atrisinātu visus iezīmētos problēmu jautājumus, nepieciešams ilgāks laiks – vismaz līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Zaļo un zemnieku savienības līderis, Saeimas deputāts Armands Krauze LTV pauda viedokli, ka jaunajai valdībai vairāk jāfokusējas uz iekšējām lietām. Viņaprāt, šī būs "stabilitātes valdība", kas nostrādās līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Politoloģe Ilga Kreituse pārsteigta par to, ka koalīcijas stiprākie politiķi Saeimas debatēs nekāpa tribīnē un necentās pierādīt, ka “šī valdība nāk ar ko jaunu, interesantu”. “Mani pārsteidza, cik pozīcija pašapmierināta vai ļāva, lai Kučinska kungs pats tiek galā ar visu to, kas ir, un nemēģināja viņu aizstāvēt,” viņa sacīja.

Kučinska valdību viņa sauc par veco jauno valdību. Turklāt Kreituse norāda arī uz to, ka ministri jaunajā valdībā pieteikuši darbus, ko paši nav izdarījuši pirms tam.

Lai gan ierasti jauno valdību darbu parasti vērtē pēc simts dienu darba, tomēr Kreituse uzsver – šai valdībai “nevajadzētu dot šo taupības režīmu”, jo politiķi ir pieredzējuši.

“Man bail, ka komandas princips diez vai darbosies šinī valdībā, jo darbosies tie ministri, kas katrs braukuši uz savu pusi un mēģinājuši tikai noturēties savā ministra krēslā,” komentēja politoloģe.

Iepriekšējās valdības premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pateicās Saeimai un parlamenta priekšsēdētājai Inārai Mūrniece (Nacionālā apvienība) par sadarbību un jaunieceltajam premjeram Kučinskim vēlēja izturību.

 

Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji lēš, ka Kučinska valdība nostrādās visu savu pilnvaru laiku. Uz to norādīja partijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris, piebilstot – “ja vien pati koalīcija neārdīs savu jauno valdību”.

“Izskatās, ka šo jauno koalīciju veido tieksme pēc varas un naudas pārdales, kas saistīs valdību arī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām,”  sacīja Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība).

Tāpat parlamentārietis Valērijs Agešins ("Saskaņa") prognozē, ka valdība nostrādās līdz 2018.gadam, jo tās prioritāte esot “būt, vienkārši pastāvēt”. Taču pēc tam atsevišķas partijas varētu izbeigt savu darbību.

 

Kučinski jaunajā darba vietā valdības mājā sagaidīja aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība"), kura jaunās valdības vadītājam dāvināja divas pildspalvas un vēlēja viņam ticību un izturību. Straujuma Kučinskim novēlēja vismaz piecas stundas miega katru nakti. 

Straujuma norādīja, ka viņas valdība mantojumā Kučinska valdībai neatstāj lielus darbus. Tiesa, ir darbi, kas ir jāturpina.

Demisionējusī premjerministre atzina, ka pēc valdības grožu nodošanas Kučinskim viņa novērtē brīvības sajūtu, jo premjera amatā "katrs notikums valstī ir jāizlaiž caur savu prizmu" un telefonam vienmēr ir jābūt ieslēgtam.

"Dzīve turpinās. Man ir daudz uzaicinājumi uz konferencēm, (..)" teica Straujuma, norādot, ka viņa neliegs padomu, ja Kučinskis vai viņa biroja cilvēki to lūgs.

Straujuma, kura turpmāk darbosies kā Saeimas deputāte, arī atzina, ka ļoti gribētu, lai Kučinska valdība nostrādātu līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis video uzrunā jaunajai valdībai tās pirmajā svinīgajā sēdē novēlēja veiksmi un izturību. Prezidents, kurš pēc sirds operācijas turpina ārstēties Stradiņa slimnīcā, video uzrunā vispirms pateicās Laimdotas Straujumas vadītajam Ministru kabinetam.

Viņš pauda pārliecību, ka Kučinska vadītais Ministru kabinets spēs strādāt kā saliedēta komanda tautas kopējam labumam. "Mūsu tautai ir vajadzīga spēcīga un izlēmīga valdība, kura ir gatava stāties pretī visiem izaicinājumiem un nolikt malā atsevišķās intereses," akcentēja Vējonis. 

Jauno Ministru kabinetu pirmajā sēdē sveica arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Viņa jauno valdības vadītāju raksturoja kā pieredzējušu politiķu ar ekonomista izglītību, kurš pratīs strādāt tā, lai valdība pēc diviem gadiem varētu parādīt labus rezultātus izglītības, veselības aprūpes un  citās jomās. Saeimas spīkere uzsvēra, ka sabiedrība no varas gaida reformas. "Ar šo cerību cilvēki jums dod uzticības kredītu," viņa piebilda.

 

Socioloģe Ieva Strode norāda, ka sabiedrības skatījums uz jauno valdību ir vērtējams drīzāk kā pozitīvs, nekā negatīvs. Par to liecina sociologu veiktās aptaujas. „Nav tā, ka nākamo valdību gaida ar bažām un bailēm,” saka Strode.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” uzsvēra, ka viņa vadītā organizācija uz jauno valdību un premjeru skatās ļoti cerīgi. Kučinskim ir gana daudz pieredzes biznesā, politikā un pašvaldībās, turklāt viņš ir zināms kā uz dialogu vērsts cilvēks.

Endziņš atzinīgi novērtēja faktu, ka tautsaimniecība vadības deklarācijā ir nosaukta par prioritāti. Lai valsts varētu atrisināt virkni problēmu, ir nepieciešama nauda. „Pagaidām viss izskatās ļoti cerīgi,” pauda Endziņš.

Demogrāfs Ilmārs Mežs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” neslēpa vilšanos par deklarācijā rakstīto. Viņam palicis iespaids, ka „šķiet, ka ir kāds redaktors, kurš ir iztīrījis deklarāciju no solījumiem”, kurus vēlāk būs grūti izpildīt. Piemēram, jautājums par bērnudārzu rindām deklarācijā palicis nepieminēts, tāpēc lielus uzlabojumus nozarē laikam nevarot gaidīt.

Kučinskis valdības svinīgajā sēdē pateicās Valsts prezidentam un Saeimas spīkerei par laba vēlējumiem.
 
Premjerministrs atzina, ka viņš nekad nebūs "lielais boss" un arī ne "pasēdētājs", kas tikai norāda, kas citiem ir jādara.  "Es nekad neesmu strādājis citādi, kā komandā," noteica Kučinskis.

Premjers ministriem norādīja, ka darbs komandā nozīmē to, ka savstarpējā komunikācija būs pastāvīga. "Jūs zināsiet par mani, un es zināšu par jums. Tikai tā mēs tiksim līdz rezultātam," noteica valdības vadītājs.

Viņš norādīja arī, ka darīs visu, lai Latvijā stiprinātu ierēdniecības lomu, kas valstī ir ļoti liela.

"Mana nostāja ir, ka mēs nevaram vairāk atbaidīt cilvēkus no darba valsts pārvaldē. Strādāt valsts pārvaldē ir liels gods un atbildība," uzskata jaunās valdības vadītājs.

Kučinskis kā prioritātes vēlreiz uzsvēra tautsaimniecību, drošību, veselības aprūpi, izglītību un demogrāfiju.

Politologs Ivars Ījabs norāda, ka „droši vien Kučinskis gribētu ieiet vēsturē kā daudzmaz produktīvs politiķis”. Viņš acīmredzot cer, ka izdosies pārvarēt daudzās lobiju grupas un intereses un atrisināt dziļas problēmas, piemēram, augstākajā izglītībā, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” sacīja Ījabs, atzīstot, ka tas nebūs viegls uzdevums.

Māra Kučinska valdības deklarācija:

 

Stabilitāte, lielākas pensijas, reformas izglītībā, ēnu ekonomikas apkarošana - šīs ir dažas no lietām, ko no jaunās valdības gaida Latvijas Televīzijas uzrunātie rīdzinieki:

Sociologs Aigars Freimanis intervijā LTV „Panorāma” ceturtdienas vakarā norādīja, ka „cik pazīst, tik zina, ka Kučinskis ir mērķtiecīgs un racionāls cilvēks”. Tomēr viņš norāda, ka valdības nospraustie mērķi iziet ārpus vienas nozares ietvariem. Tādējādi, lai tos sasniegtu, ministriem vajadzēs sastrādāties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti