De Facto

Ušakova uzvaras "recepte" ar Krievijas piegaršu

De Facto

Paredz domstarpības, bet koalīcijas maiņu nesola

Izmaiņas Latvijas politiskajā kartē

«De facto»: Vēlēšanas nedaudz pārkrāso Latvijas politisko karti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šīs pašvaldību vēlēšanas mazliet pārkrāsojušas Latvijas politisko karti. No Saeimā pārstāvētajām partijām liels atbalsts saglabājies Zaļo un Zemnieku savienībai. Arī „Saskaņas centram” un Nacionālajai apvienībai ir stabils elektorāts. Taču tieši pretējā situācijā nonākusi premjera partija – „Vienotība”. Tā varētu kļūt par lielāko šo vēlēšanu zaudētāju.

Pēc šīm pašvaldību vēlēšanām vispārliecinošāk varu reģionos izdevies saglabāt Zaļo un Zemnieku savienībai. Turklāt dažos novados, piemēram, Vecpiebalgā, ietekme pat palielinājusies. Ar līdzīgu panākumu, tikai skaitliski krietni mazāku, var lepoties arī Nacionālā apvienība un “Saskaņas centrs”. Viņu kontrolētajās pašvaldībās saglabājies stabils vēlētāju atbalsts.

Pavisam droši var teikt, ka "zaļzemnieki" savu ietekmi spējuši palielināt vēl vairāk. Viņu pārziņā līdz šim nebija, bet turpmākos gadus būs Jaunpils, Kandavas un Varakļānu novadu domes. Arī reformisti, neraugoties uz sakāvi Rīgā, tikuši pie pārliecinošas uzvaras Koknesē, taču liela daļa ir tādu novadu, kur varu izdosies saglabāt vien atkarībā no koalīcijas sastāva. Daudz šādu pašvaldību ir "zaļzemniekiem". Piemēram, Jūrmalā viņi ir uzvarējuši, bet spēcīga pārsvara viņiem nav. Savukārt Liepājā šis politiskais spēks konkurē ar Reformu partiju. Arī “Vienotībai” vēl gaidāmas asas cīņas par ietekmi kaut vai tādēļ, ka dažviet tai izdevies iegūt tikpat daudz vietas domēs, cik ieguvušas reģionālās partijas. Ja savu mēru apstiprināt neizdosies, “Vienotībai” pašvaldību vēlēšanas reģionos būs noslēgušās ar politisku sakāvi.

„Vienotība” varētu būt viens no tādiem nopietniem zaudētājiem šajās vēlēšanās, ja mēs raugāmies uz visu valsti kopumā,” uzskata politologs Jānis Ikstens. “Tas ir savā ziņā pārsteidzoši.”

Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās pašvaldības, kurās nav startējusi neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām. Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka politiskie spēki cenšas vairot savu atbalstītāju skaitu pirms Saeimas vēlēšanām. Taču, iespējams, ka viņiem bijuši merkantili mērķi.

Jo vairāk reģionos partija ir pārstāvēta, jo lielāks ir viņas pieļaujamais priekšvēlēšanu kampaņas finansējums,” skaidro politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Interesants gājiens iepriekš un arī šoreiz bija Zaļo un Zemnieku savienībai. Lielā daļā mazo novadu tā startē nevis ar visiem plaši zināmo nosaukumu, bet gan ļoti dažādiem, piemēram, "Novada attīstībai" vai "Vienoti novadam" un daudziem citiem. Vēlētājs var pat nezināt, ka patiesībā ar savu balsi palielinājis tieši "zaļzemnieku" ietekmi reģionos. Taču diez vai tā ir apzināta slēpšanās. Drīzāk vēlme saglabāt sīkpartiju unikalitāti. Tāpat sabiedrībā valda pārāk liela nepatika pret politiku. Taču mazo novadu pārstāvju kopums iedzīvotājiem vairāk šķiet kā sabiedrotie nevis neaizsniedzami varasvīri un sievas.

Pašvaldību vēlēšanās pārāk liela nozīme nav tam, vai konkrētā partija ir pārstāvēta Saeimā un valdībā. Svarīgāk esot katra individuālā politiķa darba spējas reģionā. Turklāt, ja viņš kādu lēmumu spēj pacelt nacionālā līmenī, viņš noteikti baudīs vēlētāju atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti