De Facto

Rēzeknes dome atbalsta deputātu tuvinieku vadītu biedrību

De Facto

Latvijas prezidentūras novērtējums – no teicama līdz ļoti sliktam

VDK dokumentu pētnieki pārmet laika stiepšanu

«De facto»: VDK dokumentu pētnieki pārmet laika stiepšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šonedēļ Saeimai steidzamības kārtā bija jāpieņem likums, lai padomju laiku represīvās iestādes Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpēti nodotu Latvijas Universitātei. Taču pirms sēdes likums no darba kārtības izņemts. Divus mēnešus pēc likuma uzrakstīšanas politiķi atskārtuši, ka bez tā var iztikt, 14.jūnijā ziņo LTV raidījums “De facto”.

Komisijai darbs bija jāsāk janvārī, bet aizvien notiek pārrunas par komisijas pakļautību un piešķirto 250 tūkstošu eiro novirzīšanu līdz zinātniekiem. Augustā izveidotās komisijas pakļautība “mētāta” starp Izglītības un zinātnes un Tieslietu ministrijām. Pa vidu valdībā mēģināja mainīt komisijas sastāvu.

Pavasarī valdība atbalstīja likumprojektu, kas paredz komisijas administrēšanu uzticēt Latvijas Universitātei. Vienlaikus dokumentā ierakstīja, ka izpētes rezultāti būs ierobežotas pieejamības, kādi daudzi no VDK materiāliem nebija pēdējos 25 gadus.

Likumprojekta izstrādi un atsaukšanu komisijā traktē kā ierēdņu un politiķu nekompetenci vai apzinātu darba bremzēšanu. “Laiks tiek vilkts visu laiku,” saka VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris. Iemeslus viņš varot tikai minēt.  

Plāns paredz, ka komisijai darbs jāpabeidz 2018.gadā, bet pētāmais materiāls ir apjomīgs – VDK krimināllietas, izsūtāmo lietas, aģentu kartotēka, skaitļojamo mašīnu lentās un diskos glabātie dati un citi dokumenti.

“Mēs jau no sākuma teicām, ka mūsu prioritāte ir izpētīt saistību starp Komunistiskās partijas Centrālkomiteju, partijas nomenklatūru un VDK. Tad tur parādītos interesanti dati, jo nevajadzēja jau būt VDK darbiniekam, lai strādātu sistēmas labā,” stāsta Kangeris.  

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kurš komisijas vārdā šonedēļ lūdza svītrot likumprojektu no Saeimas darba kārtības, uzskata, ka pētnieki  pilnvērtīgu darbu varēs uzsākt jau tuvākajā laikā.

“Šīs likumprojekta mērķis ir tikai un vienīgi finansējuma pārdale no Finanšu ministrijas uz Latvijas Universitāti. Sākumā bija viedoklis, ka nepieciešams attiecīgs likums, šobrīd ir atrasts risinājums, ka naudu novirzīs Latvijas Universitātei bez konkrētā likuma,” skaidro Bērziņš.

Pirmdien paredzēta sēde, kurā tiks apspriestas detaļas, kā naudu novirzīt pētniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti