Vismazākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Pierīgas novados, ko par savu dzīvesvietu izvēlējušies turīgākie rīdzinieki. Tur trūcīgo īpatsvars nepārsniedz pat divus procentus. Taču no galvaspilsētas attālākos reģionos greznība asociējas vien ar meksikāņu seriāliem. Teju katram piektajam cilvēkam ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 90 latu slieksni Aglonas, Baltinavas, Kārsavas, Rugāju, Viļānu un Zilupes novados. Visneapskaužamākajā situācijā nokļuvuši dzīvojošie Ciblas un Vaiņodes novados.
Vaiņode atrodas Dienvidkurzemē pie Lietuvas robežas. Kamēr citiem novadiem cauri vijas nozīmīgas maģistrāles, vaiņodieši var vien atcerēties tos laikus, kad par nu jau slēgto Liepājas – Mažeiķu dzelzceļa līniju kursēja kravas vagoni. Reiz šeit bija arī viens no lielākajiem Padomju armijas lidlaukiem Baltijā. Tagad – gruvešu kaudzes un žogu lauskas ar tā laika simboliku.
Viena no karaspēku daļas atliekām – kāda pussagruvusi piecstāvu daudzdzīvokļu māja. Pirmajā stāvā jau 40. gadu mitinās bijušās Padomju armijas virsnieks Stepans Sidorovs. Viņš raidījumam “De facto” stāsta, ka iepriekš šeit bijusi karaspēka daļa, kur atradās sešas daudzdzīvokļu mājas. Savukārt tagad ,,daudzi ir aizbraukuši, jo nebija darba. Aizbrauca to meklēt uz ārzemēm. Tur viņi var nopelnīt labāk nekā šeit”.
Bez Sidorova oficiāli novadā palikuši vēl 2 576 cilvēku. Taču trešdaļai no viņiem piešķirts statuss - „trūcīgs”. Sociālā atbalsta centra ,,Vaiņode” darbiniece Jolanta stāsta, ka ,,mums šeit ir tikai divas vietas, kur strādāt - šeit (sociālā atbalsta centrs) un viena ražotne. Iespēju, kur šeit strādāt, nav.”
Vaiņodes novada pašvaldības teju galvenā funkcija – stutēt savus iedzīvotājus ar dažāda veida pabalstiem. Tā bieži vien palīdz segt trešdaļu no operācijas izmaksām slimnīcā, kompensē medikamentu iegādi vai vismaz samaksā pusi no dzīvokļa remonta izdevumiem.
Trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars strauji palielinās. Vēl pirms diviem gadiem tādi bija 22,1 %. Tagad jau par pusi vairāk. Pašvaldība šo tempu palēnināt nespēj. ,,Lielākā daļa ir pensionāri. Pensijas ir ļoti zemas. Kauns citreiz skatīties uz cilvēku, kurš saņem 40 latu pensiju”, pauž Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons (vēlētāju apvienība ,,Vaiņodes novada attīstībai”)
Taču atliek vien šķērsot novada robežu, un situācija strauji izmainās. Skrundā atšķirībā no Vaiņodes ir divreiz vairāk iedzīvotāju (5 245). Taču par trūcīgiem sevi var dēvēt 12,34%. Tas arī nav maz, bet tas nav ne tuvu katrs trešais. Iemeslu tam atklāj Skrundas novada priekšsēdētāja Nellija Kleinberga (,,Reģionālā alianse”): ,,Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kāpēc šī atšķirība ir pat tik liela, ka mēs tomēr atrodamies tranzīta ceļa malā. Mūsu novads ir izvietojies abās pusēs un arī mūsu novadu perpendikulāri šķērso labs ceļš: Vaiņode – Kuldīga, kas nodrošina cilvēkiem iespēju nokļūt tuvākajās apdzīvotajās vietās, kas ir lielākas par Skrundu, un tur atrast darba vietas.”
Iespējams, vieglāk pašvaldībai ir izmaksāt nepieciešamo pabalstu nevis meklēt veidus, kā trūcīgo iedzīvotāju skaitu mazināt. Tomēr arī ar sociālo palīdzību nesokas tik viegli. Vienā novadā – Ciblā – pērn ne reizi nav izmaksāts obligātais dzīvokļu pabalsts. Tāpat tikai retajā novadā dzīvojošajiem izsniedz garantēto minimālo ienākumu jeb GMI, kas lielāks par 35 latiem.
Labklājības ministrijas speciāliste Ilze Skrodele-Dubrovska, kas apkopojusi datus no 119 pašvaldībām, secinājusi, ka ,,apmēram 28 pašvaldības bija tās, kuras bija noteikušas augstāku – līdz 90 latiem – šo GMI līmeni”. Lai arī Latgale uzskatāma par nabadzīgāko reģionu, tieši tur vislielākais pašvaldību skaits – 8 - trūcīgajiem maksā vairāk par 35 latiem mēnesī. Dāsni ir arī Pierīgas novadi. Savukārt pašu minimumu visbiežāk trūcīgajiem atvēl Kurzemē.
