Jānis Dambītis finanšu ministru konsultē ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos. Taču līdz šim viņš turējies tikpat lielā ēnā kā pati ēnu ekonomika.
Finanšu ministrs Reirs telefonsarunā ar “De facto” paskaidro, ka Dambītis “ir ārštata padomnieks un tiek piesaistīts pēc nepieciešamības.” Taču uzreiz pat nevar nosaukt, kad pēdējoreiz tāda nepieciešamība ir bijusi.
Lai arī formāli šķiet, ka šāda ārštata padomnieka ietekme uz jomu, kas saistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, ir minimāla, taču “De facto” kļuvis zināms kāds fakts, kas liek to apšaubīt.
Dambītim ar finanšu ministra gādību sarūpēta caurlaide, kas ļauj jebkurā brīdī apmeklēt Valsts ieņēmumu dienesta ēku. Turklāt, pēc “De facto” rīcībā esošās informācijas, sākotnēji izsniegtā caurlaide, kas netraucēti ļāva tikt līdz Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai un vietniekiem, vēlāk papildināta ar iespēju apmeklēt gan Finanšu policijas pārvaldi, gan Muitas policijas pārvaldi. Un tas liek vaicāt par viņa iespējamo ietekmi uz šo izmeklēšanas iestāžu darbu.
Dambītis saka – tas atvieglo viņa darbu. Taču uzreiz nenosauc, kas tie ir par ārštata padomnieka darbiem, kuru dēļ nepieciešams tik brīvi apmeklēt šo iestādi.
Reirs ir izvairīgs: “Man nav informācijas, kā šajā gadījumā tika organizēts darbs. (..) Es taču neorganizēju pielaižu sistēmu.”
“De facto” gan zināms, ka ministrs bija informēts par caurlaides organizēšanu. Jaunceltajā ēkā ir īpašs drošības režīms, kas neļauj tajā brīvi pārvietoties bez noteikta satura caurlaidēm.
VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis saka – Dambītis pie viņa pēdējā gada laikā atnāk “ļoti reti, varbūt vienu reizi mēnesī.” Par apmeklējuma iemesliem viņš saka - “mēs runājām par aplokšņu algu pantu vairākas reizes.”
Savukārt Dambītis noliedz, ka būtu strādājis pie likumdošanas grozījumiem.
Dambītis ir ne tikai Čerņecka draugs un bijušais kursabiedrs. Dambītis ir cieši saistīts ar “Vienotību” un sadarbojies ar šīs partijas politiķiem jau drīz pēc tajā ietilpstošā “Jaunā laika” dibināšanas. Savu karjeru sācis kā Einara Repšes– gan kā premjera, gan aizsardzības ministra, gan finanšu ministra amatā - padomnieks. Vēlāk Dambīti “mantojuši” arī nākamie finanšu ministri, līdz Andris Vilks viņu pārcēla no štata par ārštata padomnieku. Tas sakrita ar brīdi, kad par Dambīša iespējamo ietekmi tiesībsargājošās struktūrās parādījās neglaimojošas publikācijas.
Dambītis saka, viņa pienākumos ietilpst “piemēram, sadarbība ar citām tiesībaizsardzības iestādēm, ja ir iespējams kāds uzlabojums, ir iespējams kaut ko ieteikt ministram. (..) Piemēram, sadarbība ar Drošības policiju. Arī. Tai skaitā. Manā skatījumā tā sadarbība ir laba.”
Pēc Reira teiktā, Dambītis strādājis pie ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem un koordinējis sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Reirs nespēja nosaukt precīzus, ikdienā veicamus uzdevumus, kas būtu jādara viņa padomniekam: “Es vēlreiz saku – viņš ir ārštata padomnieks, un pēdējo mēnešu laikā mums nav bijuši jautājumi, kas būtu risināmi, es nevaru atcerēties. Jo, uzsākoties budžeta procesam, finanšu ministram pārējie jautājumi nav prioritāri”.
Dambīša karjera būs atkarīga no jaunās valdības, kurā finanšu ministra portfelis paredzēts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim.
Jāpiebilst, ka Dambītis kā finanšu ministra ārštata padomnieks par padomiem atlīdzību nesaņem. Viņš arī neskaitās amatpersona un tagad viņam nav jāiesniedz amatpersonas deklarācija. Taču viņam ir pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
