De Facto

Skolotāji saņem pat 1000 Ls mēnesī

De Facto

Skolotājiem jākļūst universāliem

Ogrē pārrautais dambis savulaik celts kā vien pagaidu būve

«de facto»: Ogres aizsargdambis savulaik celts kā pagaidu būve

Pēc šonedēļ piedzīvotājiem plašajiem plūdiem Ogres iedzīvotāji sašutuši par savas pašvaldības spēju reaģēt krīzes situācijās, turklāt pārmetumus raida domes virzienā arī par gadiem ilgo nekā nedarīšanu, lai savestu kārtībā aizsargvalni, kura pārrāvums plūdu postījumus šonedēļ padarīja tik plašus, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Plūdus Ogrē gaidīja. Turklāt gaidīja lielus, prognozējot, ka ūdens apņems vismaz pārsimt māju. Tomēr naktī uz trešdienu filmēšanas grupu fiksētie kadri atklāj, ka ūdens pārsteidza negaidītus. Patiesie plūdu posta apmēri atklājas trīs dienas vēlāk - piektdienas rītā, kad ūdens bija atkāpies un iedzīvotāji beidzot varēja piekļūt saviem ledus gabalu ieskautajiem mājokļiem.

Dambja rajonā mājas applūda dažu minūšu laikā, lai gan šeit pat līdzās ir Norupītes aizsargvalnis, kuram šos namus un vēl ļoti daudzus citus no ūdens vajadzēja pasargāt. Amatpersonas saka – meklējam bebrus, jo tieši kāda bebru ala iespējams bijusi pie vainas, kāpēc ūdens šeit izlauzies. Iedzīvotāji gan šos pieļāvumus uztver ar lielu ironiju.

“Jau pārplūdušajā Norupītē, kurā bija ieplūdis Ogres upes ūdens, saulītē skaisti gozējās un peldējās 3 bebru ģimene, kas to arī pateiks kompetenti cilvēki un eksperti par cēloni, kas bija par iemeslu, ka aizsargdambis tika pārrauts, bet primāri viena no pirmajām versijām ir tas, ka šī bebru ģimenīte pie šī te aizsargvaļņa sagrūšanas ļoti ļoti pat bija piestrādājusi,” raidījumam sacīja Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, kurš vienlaikus ir arī Ogres Civilās aizsardzības komisijas koordinators.

Ūdens spēku neizturēja mazās Norupītes aizsargvalnis, vien pārdesmit metrus no Brīvības ielas. Tas ir otrs pilsētas aizsargvalnis, kas būvēts padomju laikos. Savulaik Rīgas HES cēlēju veidotais otrs dambis – tuvāk Ogres ietekai Daugavā - noturējās, tiesa ne bez papildu veiktiem darbiem.

Applūdušajos namos dzīvojošie par bebru vainošanu gan ir sašutuši un uzskata, ka bebru versija pašvaldībai šobrīd ir ļoti ērta, lai slēptu pašu neizdarību.

“Cik te dzīvo mani vecāki un vecvecāki, nav redzēts, ka te kaut kas ir labots. Principā uzskatu, ka dambis ir kritiskā stāvoklī un ja neko nedarīs mūsu valdības vīri vai pilsētas vīri, tad nākošgad var atkārtoties tā lieta,” sacīja Ogres iedzīvotājs Raimonds Laucenieks. Līdzīgi uzskata arī Andris Čakovs, sakot, ka “principā ir izmainīta ir upes gultne, dambis ir ļoti vājš, tās ir smiltis, tas nav dambis, lai ceļ papīrus augšā, vai tas dambis ir vai nav, kam viņš ir paredzēts!”

Ceļot augšā papīrus atklātos vēl kāda lieta, par bebru iespējamiem postījumiem un Norupītes aizsargvaļņa stāvokli Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles apvienotā civilās aizsardzības komisija, ko vada tieši Ogres mērs, sprieda jau pirms nepilniem trim gadiem. Vietējie norāda – acīmredzot sprieda, bet pēc tam neko nedarīja.

“Tas [dambis] nav īstais, viņš saucās pagaidu dambis. Paši pirmie plūdi bija 79.gadā, mēs visi parakstījām papīrus, ka piekrītam, ka Rīgas HES apsola uzcelt betonētu dambi tādu, kāds ir Salaspilī, un šis tikai skaitījās pagaidu dambis un viņš līdz šim brīdim ir pagaidu dambis, tad jau nav brīnumi nekādi,” sašutusi bija Ogres iedzīvotāja Velga Rituma.

Ogres dome arī neslēpj, ka šis aizsargvalnis laika gaitā tā teikt pieņemts kā dambis, taču faktiski tāds nemaz nav, jo kā būve tas nav reģistrēts. Tomēr pilsētas galva noliedz, ka tāpēc aizsargvalnis netiktu apsekots – to darot katru pavasari.

“Pat paši iedzīvotāji, kas tur dzīvo, rūpīgi seko notiekošajam līdzi, bija mums norādes rūpnieku ielas galā par tām bebru alām, kuras ar akmeņiem faktiski arī aizbēra jau iepriekš, bet šajā galā pie tās pašas Norupītes tam dambim, tur ne arī apsekotāji, ne arī iedzīvotāji neviens tā kā nemanīja, ka kaut kas tāds būtu izdarīts,” klāstīja novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs (“Ogres novadam”).

Pēc cīņas, protams, visi gudri. Taču pašvaldība šobrīd beidzot kaļ plānus, ko ar dambi darīt un sola aplēst nepieciešamos ieguldījumus, ko pēc tam arī lūgs piešķirt Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tiesa, pašvaldībā uzsver, ka diez vai tas ko būtu mainījis. Tāpat kā noliedz iedzīvotāju pārmetumus, ka smilšu maisus sāka izvietot pārāk vēlu.

“Zinot rezultātu, zinot šīs stihijas bēdīgo rezultātu, zinot to, ka jebkurā darbā ir posmiņi, kurus ir jālabo, no 10 baļļu sistēmas es ar 8 novērtētu, labi, labi,” dienestu darbu vērtēja Ulmanis.

Ogres plūdu bilance – applūdušas apmēram 120 ēkas, 23 cilvēki evakuētu, izglābti divi suņi, kaķis un trusis. Un diemžēl arī viena bojāgājusī. Un tomēr arī dažas mācības, ko amatpersonas atzīst – pirmkārt, Ogres civilās aizsardzības plānā nemaz nav bijusi paredzētā ārkārtas situācijas izsludināšana, kas, kā stāstīja Ulmanis, ļautu, piemēram, lūgt palīdzību bruņotajiem spēkiem. Turpmāk šādu iespēju paredzēšot – jo otrs secinājums – spēku bijis par maz – tostarp netiekot galā ar daudzajiem interesentiem, kuri savam acīm dabas stihiju vēlējušies aplūkot.

Mācību guva arī pats Ogres mērs, kurš nu atzīst, ka arī personīgi tomēr visus riskus nebija apsvēris – dambja pārraušanas brīdī arī viņš un viņa vietnieks tika ierauti ledainajā ūdenī un kā situāciju raksturoja glābēji – tās iznākums varēja būt visai bēdīgs. Vai pašvaldībai nu pietiks drosmes saviem iedzīvotājiem atzīt arī ne tikai personīgās, bet arī citas kļūdas, - jautājums paliek atklāts. Te gan jāpiebilst, ka šonedēļ applūdušo māju iedzīvotāji vērsās arī Ministru kabinetā, norādot uz Ogres novada pašvaldības nespēju reaģēt ārkārtas situācijās un nepietiekamajiem resursiem plūdu seku likvidācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti