De Facto

Deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu

De Facto

Latgales pašvaldības sadarbojušās ar Krievijas izlūkdienestiem saistītām NVO

Lidostas noklausīšanās lieta: aizdomas pār sešiem valdes locekļiem

«De facto»: Lidosta darījusi daudz, lai sarunu noklausīšanās būtu iespējama

Pirms gada Rīgas lidosta atklāja, ka noklausīti tās darbinieku telefoni. Tūlīt no darba atstādināja iespējamos vainīgos – drošības departamenta šefu Raimondu Lazdiņu un divus viņam pakļautos. Pēc iesaistīto stāstītā, Lazdiņš saskaņojis noklausāmos numurus un līdz viņam nonākusi iegūtā informācija, taču nav pārliecinošu pierādījumu, ka Lazdiņš būtu sistēmas autors. 

Sarunu ierakstu ierīces pirka lidostas IT departaments, saskaņoja finansisti un juristi, līgumu noslēdza valdes locekļi. Tādēļ notikušais visiem vadībā nevarētu būt liels pārsteigums, ziņoja LTV raidījums „De facto”.

Drošības policija, kas izmeklē sarunu noklausīšanos, pēdējās nedēļās piemērojusi aizdomās turētā statusu bijušajiem lidostas valdes locekļiem – Aldim Mūrniekam, Andim Damlicam („Reģionu alianse”), Arnim Luhsem (ZZS), Antrai Duntavai, Agrim Balodim. Uz drošības iestādi aicināts arī Raimonds Rožkalns, kuru vairāki piesauc kā vienu no pretlikumību atklājējiem, bet viņš saslimis.

Bijušajiem valdes locekļiem pārmet bezdarbību – viņi gan atvēlējuši naudu ierīces iegādei aptuveni 20 000 eiro, gan Luhse un Duntava parakstījuši līgumu ar „Lattelcom” par ierakstu sistēmas piegādi un uzstādīšanu.

“Te ir vests maldināšanā valdes sastāvs, jo neviens nevar atcerēties, ka mēs būtu runājuši par ierakstu funkciju,” saka bijušais lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Mūrnieks.

Viņu papildina Damlics: “[Valdē prezentētā] ierīce saucās digitālās un analogās telefona centrāles savienošana. Nekas netika teikts par noklausīšanos vai ierakstīšanu.”

Bijušie valdes locekļi uzskata, ka IT speciālisti paplašinājuši iepirkuma priekšmetu.

Runa ir par stacionāro telefonu kontroli. Iekšējā izmeklēšana norādīja, ka ierakstu sistēmu kāroja Drošības departamenta cilvēki. Rakstiski pierādījumi tam gan neesot. Drošībnieki kā lietotāji pieminēti arī atbildīgā IT darbinieka skaidrojumos, izriet no lietas materiāliem. Uz  lidostas IT uzturēšanas nodaļas vadītāja Aleksandra Kuharjonoka e-pastu ar aicinājumu norādīt, kuriem telefonu numuriem būs nepieciešams sarunu ieraksts, atbildējis Lazdiņa pakļautībā strādājošais Ints Rubezis: “Iedošu sarakstu personīgi”.

Tiesājoties ar lidostu par atjaunošanu darbā, Rubezis tiesā apgalvojis, ka telefona numurus saskaņojis ar Lazdiņu.

Pēc Kuharjonoka skaidrojuma telefonu ierakstu ieslēguši “Lattelecom” darbinieki, bet vēlāk telefona numurus IT darbinieki pievienoja un noņēma pēc  Drošības dienesta analītiķa Andra Savko pieprasījuma. “Lattelecom” ekspertīze vēlāk uzrādīja, ka Savko arī bijis vienīgais, kurš regulāri klausījies ierakstus.

Iesaistītie tiesās par darba uzteikšanu liecinājuši, ka noklausīšanās bijusi vajadzīga, lai kontrolētu komercinformācijas noplūdi un korupcijas riskus. Savko ziņojis par dzirdēto Rubezim, Rubezis vajadzības gadījumā Lazdiņam. Atskaites gan lidostā neesot pieejamas.

„Ne Lazdiņa kungs, ne citi drošības departamenta darbinieki nebija kontroles sistēmas pārziņi, viņiem nebija iespēja  kontrolēt sistēmu,” saka Lazdiņa advokāts Indriķis Liepa. Viņš uzver, ka „Lazdiņš bija vadītājs un viņš pats neklausījās”.

Lazdiņa aizstāvis un vecā lidostas valde uzver, ka ierakstu sistēma nebija nelikumīga. Tāpat „Lattlecom” norāda, ka tā ir “tipveida iekārta, kuru pie ražotājiem var iegādāties bez jebkādiem ierobežojumiem”.

Likumīgu noklausīšanos no nelikumīgas, pēc iesaistīto teiktā, atšķir tas, vai darbinieki zinājuši, ka viņu telefonus noklausās. Lidosta uzskata, ka darbinieki nebija informēti, Lazdiņa advokāti pārliecināti, ka kontrolētie darbinieki par to parakstījušies darba noteikumos.

„Es biju šokā. Nebiju par to informēts,” raidījumam „De facto” saka viens no cietušajiem, kurš nevēlējās runāt atklāti.

Drošības policijas argumenti šajā lietā pagaidām nav skaidri, kamēr lietu vēl izmeklē, tā neatklāj detaļas. Šonedēļ policija paziņoja, ka kopumā aizdomas krīt pār astoņām personām – par pašu noklausīšanos, dienesta pilnvaru pārsniegšanu un bezdarbību. 

„Man noteikti bija katru dienu jāprasa IT un drošības cilvēkiem, vai mēs neierakstām? Bet ja viņi to informāciju bija slēpuši jau iepirkuma laikā, būtu muļķīgi man saņemt to atbildi. Diez vai es pats, staigājot pa lidostu, varētu saprast, kura kaste tur mums ir lieka,” aizdomas pret valdi par absurdām sauc Mūrnieks.

Taču jau minētajos darba strīdos izskanējusi tiesu pozīcija, ka lidosta pati bija atbildīga, lai sarunu ierakstīšana notiktu  tiesiski, ja reiz lidosta pati ierīci nopirka. Taču lidosta nav noregulējusi šīs sistēmas izmantošanas kārtību, nav arī skaidrs, kādiem nolūkiem izmantota noklausītā informācija. Lieta kopumā neko labu par valsts uzņēmumu kā paaugstināta riska objektu neliecina, ņemot vērā arī to, ka lidostu uzmana drošības iestādes un tajā strādā daudzi bijušie drošības struktūru darbinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti