Lielāku uzsvaru partijas varētu likt uz ideoloģisko nometņu iekšējo konkurenci, politiķiem mēģinot savam elektorātam parādīt, ka tieši viņi ir tie īstākie liberāļi vai konservatīvie.
Laulības un ģimenes jēdziens, minoritāšu tiesības, attieksme pret migrāciju, abortiem, eitanāziju – viedokļu sadursmes par šiem un citiem sociālajiem jautājumiem starp dažādu vērtību pārstāvjiem bieži tiek dēvēti par "kultūrkariem". Termins, kas sākotnēji izmantots, raksturojot ASV iekšpolitikā dominējošo pretstāvi starp republikāņiem un demokrātiem, pēdējo gadu laikā arvien biežāk tiek piesaukts arī Latvijas sociālpolitiskajā vidē. Debates par tā dēvētajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā pirms dažiem gadiem vai nesenais Satversmes tiesas spriedums, ka Satversme sargā arī viendzimuma partneru ģimenes, arī parakstu vākšanas par Dzīvesbiedru likumu vai Satversmes papildināšanu ar ģimenes definīciju ir vien daži piemēri.
Cik būtisku lomu šie vērtību jautājumi varētu spēlēt rudenī, kad Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām?
Atšķirībā no faktiski divpartejiskās ASV, Latvijas "kultūrkaru" ierakumu abās pusēs sēdošajiem būtu arī jāspēj pārliecināt vēlētāji, ar ko viņi ir labāki, vai vismaz – kā atšķiras no citiem liberāļiem vai konservatīvajiem.
Liberāļi
Atšķirībā no Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām Saeimas vēlēšanās visu liberāļu kopsaraksta nebūs. Lai gan Kustības "Par!" valdes loceklis, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis domē darbojas frakcijā "Par!"/"Progresīvie", partija rudenī izlēma, ka 14. Saeimas vēlēšanās atkal startēs apvienības "Attīstībai/Par!" sastāvā.
"Par!" valdes loceklis Mārtiņš Šteins atzina, ka izvēle bijusi starp diviem modeļiem – turpināt Saeimā esošo sadarbību ar partijām "Latvijas Attīstībai" un "Izaugsme" vai arī stiprināt saikni ar "Progresīvajiem".
"Un es arī uzskatu, ka turpmāk "Attīstībai/Par!" visas partijas var daudzos jautājumos ar "Progresīvajiem" sadarboties. Tas, ka tās debates atsevišķos jautājumos būs sarežģītas... Nu, tas arī pierāda, ka "Progresīvie" ir daudz radikālāki un kreisāki. Mēs daudzos jautājumos tādi neesam, mēs esam pragmatiski, profesionāli pieejam dažādiem procesiem, daudz diskutējam un varbūt ne tik bieži ar vienkārši skaļiem, es pat teiktu, bieži vien tukšiem paziņojumiem ejam ārā sabiedrībā. Nu mēs tā nedarām," norādīja Šteins.
Šonedēļ, kad koalīcija diskutēja par atbalsta mehānismiem energoresursu cenas krīzes mazināšanai, "Progresīvo" un "Par!" domstarpības bija labi redzamas. Viens no "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājiem, uzņēmējs Atis Švinka publiski aizrādīja veselības ministram un Kustības "Par!" vadītājam Danielam Pavļutam, ka šai valdībai nekad neesot sanācis "labāk, taisnīgāk un modernāk".
Visticamāk, liberālā spārna konkurentiem arī turpmāk tiks veltīta "Progresīvo" kritika.
"Sociāli liberālā doma, brīvības, vienlīdzīga sabiedrība – tur mums [ar Kustību "Par!"] sakrīt. Problēma varbūt rodas tajā brīdī, kad Kustība "Par!" satuvinās un saplūst kopā ar partiju "Latvijas Attīstībai". (..) Azartspēļu tēma un likums, un atklāta lobēšana, kas mums nav pieņemamam, tolerance pret korupciju un savējo atbalstīšanu, un uzņēmēju tāda atklāta lobēšana, kas mums arī ir nesaprotami un nav pieņemama. Un tajā brīdī, protams, ir skumji, ka Kustība "Par!" pasaka savu virzību: jā, mēs iekļaujamies," vērtēja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Švinka.
"Latvijas Attīstībai" valdes loceklis Edgars Jaunups, kura vārds regulāri izskan saistībā ar dažādiem skandāliem, "Progresīvo" nevēlēšanos sadarboties ar "Attīstībai/Par!" gan skaidroja ar ideoloģiskām domstarpībām, kuru galvenais iemesls esot partijas mazā pieredze pie varas: "Būsim godīgi – nav jautājumu, kurā "Progresīvie" nepozicionētos kā opozīcijas partija, jo visa šo politiķu domāšana ir būt opozīcijā – visam un jebkam. (..) Opozīcijā esošām partijām nav jāpiedāvā reāls risinājums. Opozīcijā esošās partijas parasti piedāvā šķietamus risinājumus, kas pirmajā brīdī labi skan, par kuriem nav jānes atbildība, par kuriem nav jāatbild. Tas ir tipisks opozīcijas partijas piedāvājums. Un tā rīkojas "Progresīvie" – tā viņi ir rīkojušies kopš savas dibināšanas, un tā viņi turpina rīkoties. Savā ziņā tas ir normāli, jo viņi tiešām ir opozīcijas spēks. Mūsuprāt, racionālu, pragmatisku cilvēku balsis šādi iegūt īsti nevar."
Jaunups uzskata, ka vēlēšanu kampaņa būšot asa un dzēlībām pilna,
turklāt, līdzīgi kā tas notiek arī citās valstīs, pārmetumus cita citai vairāk veltīs liberālās partijas, jo tāda esot liberāļu daba. Liela savstarpējā konkurence būšot arī konservatīvo flangā, kuram gan esot arī vairāk vēlētāju, atzina Jaunups. Uz šīm balsīm, viņaprāt, pretendē gan opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība, gan koalīcijā esošās Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Konservatīvie
Jauno konservatīvo vadītājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir bijis katoļu baznīcas informatīvās kampaņas dalībnieks, un arī atsevišķi partijas pārstāvji gan parlamentārās diskusijās, gan sociālajos tīklos regulāri uzsver, cik lieli tradicionālisti viņi ir. Saeimā šo nišu parasti ieņēma Nacionālā apvienība. Arī pagājušajās vēlēšanās JKP uzsvaru lika uz pretkorupcijas karoga vicināšanu.
Bordāna vietnieks JKP valdē Krišjānis Feldmans apgalvoja, ka šis jautājums partijai joprojām esot būtisks, un arī no Nacionālās apvienības JKP atšķiroties: "Mēs neesam šauras nišas, teiksim tā, nacionālistu partija, kura sagadīšanās pēc arī aizstāv kaut kādas konservatīvās vērtības. Tas tiešām tā ir. Konservatīvisms, kā jau es teicu, diezgan plašu diapazonu pārklāj, tai skaitā daudzas lietas var uzskatīt par tādām centriskām. (..) "Es domāju, ka būtu pareizi arī aicināt sabiedrību vienoties par to, ka veselīgas attiecības starp konservatīvajiem un liberālajiem spēkiem, kas tādā veidā arī būtu pārstāvēti parlamentā, ir tas, kas reizē dod iespēju neiesūnot Latvijas politikai, bet reizē arī nodrošina tādu veselīgu līdzsvaru."
Kareivīgāk noskaņoti – vismaz tviterī – ir vairāki Nacionālās apvienības valdes locekļi un deputāti. Piemēram, Edvīns Šnore, kurš piekrīt – nacionālie, valodas un tautas identitātes jautājumi partijai ir prioritātes. Svarīgs partijai esot arī vēsturiskais taisnīgums, tāpēc tā neatbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumu.
Mobilizē Nacionālo apvienību arī tas, ka liberālajām idejām Latvijā atbalsts aug, atzina Šnore: "Mēs to redzam, un mēs arī saprotam, ka Latvija nav atdalīta no pasaules, un tur šīs tendences...
Mūsuprāt, tās nav pozitīvas un arī pie laba gala nenovedīs, bet šīs tendences, protams, ienāk arī pie mums.
Bet tajā pašā laikā mums ir sava darīšana, teiksim tā, šeit Latvijā, un savas vērtības. Pat ne tikai kaut kādas savas – Latvijas vai latviešu – bet nu tādā plašākā kontekstā. Ja mēs skatāmies Austrumeiropā, piemēram, mēs redzam Poliju, Ungāriju, šis Austrumeiropas reģions. Nu tur ir bišķi cits skats." Šnores ieskatā, jautājumi, par kuriem galvenokārt pārmet šīm valstīm – par mediju vai tiesu varas ierobežošanu – nemaz neesot tik melnbalti.
Taču visi – gan liberāļi, gan konservatīvie – prognozēja:
ja līdz vēlēšanām neizdosies atrisināt problēmu ar Covid-19 un stabilizēt situāciju ar maksājumiem par apkuri un elektrību, "kultūrkari" būs jāatliek uz vēlāku laiku.
"de facto" vērtē, ka īpatnējā pozīcijā šai spektrā ir premjera Krišjāņa Kariņa vadītā apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst gan partija "Vienotība", gan vairākas reģionālās partijas. Liberāļi to pieskaita pie konservatīvajiem spēkiem, turpretim konservatīvie – pie liberālajiem.