Naudas atmazgātājiem labvēlīgos priekšlikumus Saeimas opozīcija tolaik saistīja ar Aivara Lemberga interesēm, taču Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) šos pārmetumus allaž noraidīja. Tagad Gruduli, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķīrējtiesnesis un Monako Firstistes goda konsuls, darbam premjera birojā ieteica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Arī juristu vidē ne pārāk bieži izmantotais latīņu termins “mutatis mutandis” Latvijā kļuva plaši atpazīstams pirms astoņiem gadiem. 9.Saeimas ZZS frakcijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis to bija iekļāvis vienā no saviem priekšlikumiem pirms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā. Un, pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, 9.Saeimas vairākums šo un citus Breša priekšlikumus atbalstīja.
Lai gan par latīnisko frāzi uzjautrinājās visi, grozījumu sekas varēja būt visai nopietnas. Tie būtiski ierobežotu tiesībsargājošo iestāžu iespējas cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Piedāvātā likuma redakcija sašaurinātu izpratni gan par to, kādi līdzekļi skaitās noziedzīgi iegūti, gan par darbībām, kuras ir uzskatāmas par legalizāciju un tātad sodāmas. Tomēr pēc tiesībsargājošo iestāžu protestiem Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu atdeva otrreizējai caurlūkošanai, un Saeima to padarīja naudas atmazgātājiem nelabvēlīgāku.
Drīz vien kļuva zināms, ka aso reakciju izraisījušo priekšlikumu patiesais autors nebija deputāts Bresis. Tos sagatavoja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas konsultants, jurists Māris Grudulis, kurš no šī darba nekaunas arī tagad. ““Redzat, to pasākumu jau skaļi izspēlēja prese savulaik. Patiesībā tie visi grozījumi bija ļoti juridiski korekti un pareizi,” saka Grudulis un uzsver, ka priekšlikumu saistīšanai ar Aivara Lemberga interesēm neesot bijis nekāda pamata.
9.Saeimas nelāgo “mutatis mutandis” pieredzi labi atcerēties vajadzētu arī Mārim Kučinskim. Tolaik viņš vadīja Tautas partijas frakciju, kura kopā ar ZZS, “Saskaņas centru” un LPP/LC iebalsoja Breša-Gruduļa priekšlikumus naudas atmazgāšanas likumā. Pēc tam Kučinskis žurnālistiem gan stāstīja, ka pie vainas esot bijusi nepietiekama iedziļināšanās, un solīja, ka likuma pārskatīšanas laikā frakcija atbalstīs prokuratūras viedokli.
Tagad Kučinskis kā Ministru prezidents regulāri uzsver to, cik svarīga būtu Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Starp mājasdarbiem, kas jāpaveic, lai to panāktu, ir arī banku uzraudzības pilnveidošana un spēja novērst riskus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas banku sistēmā. Tas nav kavējis premjeru iecelt zvērinātu advokātu Gruduli par savu ārštata padomnieku politisko partiju sadarbības jautājumos.
“Man ikdienā nav laika nogludināt kaut kādas domstarpības iespējamās starp ZZS, Zaļo partiju, Ventspili un Liepāju, tāpēc arī, faktiski, tas ir viņa uzdevums. Lai gan man godīgi jāatzīst, ka šādas domstarpības un vajadzība pagaidām nav bijusi, lai būtu problēmas,” sava padomnieka pienākumus apraksta Kučinskis, sakot – tie vairāk attiecas uz partiju sadarbību ZZS iekšienē.
Grudulis savulaik jau ir bijis ārštata padomnieks – pēc ZZS frakcijas norādījuma viņu savā komandā bija pieņēmusi sākotnēji bezpartejiskā e-lietu ministre Ina Gudele. Pēc tam Grudulis ilgāku laiku bija ZZS Saeimas frakcijas konsultants. “Ir starppartejiska pieredze, jo es esmu ilgu laiku redzējis un piedalījies procesos, kas notiek Saeimā. Es arī pazīstu daudzus cilvēkus no citām koalīcijas partijām, arī opozīcijas partijām,” savu piemērotību jaunajam amatam pamato jurists.
Pirms septiņiem gadiem Grudulis no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta bez panākumiem piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nākamo reizi mediji viņu pieminēja 2011.gada vasarā. Laikā, kad satiksmes ministra amatā pirmo reizi bija ZZS pārstāvis Uldis Augulis, Grudulis tika piesaistīts kā nacionālās lidsabiedrības “AirBaltic” juridiskais konsultants. Viņš pats šo faktu nekomentē: “Redziet, ir viena lieta, ko es nekad nedarīšu. Es nekad nekomentēšu attiecības ar klientiem. Un atšķirībā varbūt no citiem birojiem mūsu birojā mēs nekad ne apstiprināsim, ne noliegsim, ka konkrētā persona ir mūsu klients.”
Interešu konflikta riskus premjera padomnieks noliedz, taču uz jautājumu, vai starp viņa klientiem šobrīd ir valsts uzņēmumi, atbild pēc ilgākām pārdomām: “Ja ir kaut kādas varbūt nepabeigtas lietas no iepriekšējiem gadiem, tad jā, bet uz doto brīdi – nē.”
Grudulis nenoliedz, ka viņam ir draudzīgas attiecības ar vairākiem cilvēkiem Satiksmes ministrijas politiskajā vadībā. Piemēram, ministra biroja vadītājs Artūrs Neimanis ir Gruduļa studiju biedrs. Viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka Grudulis pagājušajā gadā viņam atdevis 10 tūkstošu eiro parādu. Tagad satiksmes ministra padomnieks ir arī Gruduļa kursa biedrs Artis Stucka. Abi draugi nesen sadarbojušies arī profesionāli. Pirms dažiem gadiem viņi administratīvajā tiesā pārstāvēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš bija pārsūdzējis bijušā pašvaldību lietu ministra Edmunda Sprūdža rīkojumu par Lemberga atstādināšanu no amata.
Tagad Grudulis divreiz nedēļā nāk uz Ministru kabinetu, lai piedalītos premjera biroja sanāksmēs. Ne visi viņa kolēģi gan saprot, ar ko tieši viņš nodarbojas, jo sapulču laikā viņš gandrīz nerunājot un vairāk klausoties. Ministru prezidentam aizdomu par sava ārštata padomnieka darbību gan nav.
“Pirmajā brīdī, kad es justu, ka kaut kādā ziņā tas var vairāk kaitēt un būt kādas pretdarbības tam, ko es daru, vai kaut kādu ēnu mestu, ticiet man, mēs šķirtos,” sola Kučinskis un piebilst, ka šobrīd tādu iemeslu neesot bijis.
Kučinskis gan atzīst, ka Gruduli par padomnieku neesot izvēlējies pats – tā esot bijusi Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa ideja. Brigmanis to nenoliedz un apgalvo – labu juristu komandā nekad nevar būt par daudz, bet Gruduļa amata nosaukums neesot būtisks. “Mani vairāk interesē tas, lai šis cilvēks ar savu juridisko zināšanu bagāžu ir Kučinska komandā,” saka ZZS frakcijas vadītājs.
Tas, ka Gruduļa vārds daļā sabiedrības uzreiz rada asociācijas ar teicienu “mutatis mutandis” un ar kādu kontekstu tas notiek, Brigmani nemulsina:“Un tas ir slikts teiciens? Tas ir juridisks termiņš. (...) Mēs šos kontekstus un vēsturiskās nianses varam meklēt daudz kur.”
Pagājušajā rudenī Grudulis kļuva arī par Monako Firstistes goda konsulu Latvijā. Šai valstij gan ir vien septiņi tūkstoši pilsoņu, tāpēc advokāts neuzskata, ka šie pienākumi varētu viņu pārlieku apgrūtināt pildīt ikdienas darbus. Tomēr tagad Grudulis tiks aicināts uz oficiālajām pieņemšanām valsts svētkos kā diplomātiskā korpusa pārstāvis, un viņam jau ir bijusi izdevība saskandināt šampānieša glāzi ar Monako princi Albertu.
