Ekonomikas ministrija aprīlī saņēma Kargina un Krasovicka iesniegumu. Uz to atbildes vēstulē norādīts, ka valsts kompetencē nav lemt par tiesvedības izbeigšanu, jo prasītāji ir akciju sabiedrība "Reverta" un Privatizācijas aģentūra. Šāda atbilde abus eksbaņķierus nav apmierinājusi un viņi rakstījuši premjeram, sūdzoties, ka priekšlikums nav izskatīts pēc būtības. Tomēr ministrija atkārtoti atbildējusi, ka ne valsts kompetencē lemt par uzsākto tiesvedību izbeigšanu.
Tādēļ gluži vai kā pārsteigums nākusi ziņa, ka šovasar Ministru prezidenta prombūtnes laikā zemkopības ministre Laimdota Straujuma izdevusi rezolūciju atkārtoti vērtēt Kargina un Krasovicka mierizlīguma priekšlikumus, rodot visām pusēm pieņemamus risinājumus.
"Es neatceros, ko tur esmu parakstījusi, tā taču bija tehniska rezolūcija," saka Straujuma.
Izbrīnīts par šādu rezolūcijas tapšanu ir ekonomikas ministrs. Vēl jo vairāk tādēļ, ka septembra beigās Kargins un Krasovickis vēstulē ministrijai raksta, ka saņēmuši Straujumas vēstuli, kurā norādīts, ka mierizlīguma noslēgšana radot visām pusēm pieņemamus risinājumus, ātrāk viestu tiesisko skaidrību, kā arī dotu būtisku finansiālu ietaupījumu tiesāšanās izdevumu mazināšanā.
"Valsts šo jautājumu nerisina. Man rezolūcija, maigi sakot, ir neizprotama," saka ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).
Ekonomikas ministrija par Straujumas sniegto atbildi Karginam un Krasovickim neesot bijusi informēta un par šādu vēstuli uzzinājusi tikai nesen. Privatizācijas aģentūras advokāts Agris Bitāns prognozē, ka tiesvedība ar abiem eksbaņķierim varētu ilgt vēl aptuveni divus gadus. Viņs uzsver, ka neesot informēts, vai lūdzot rast iespēju noslēgt mierizlīgumu, abi bijušie baņķieri būtu gatavi arī no savas puses piedāvāt kādus risinājumus.
Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe no komentāriem "De facto" atteicās.
Kopējais prasību apjoms pret bijušajiem "Parex" bankas valdes locekļiem un akcionāriem Karginu un Krasovicki, ko tiesā ir pieteikuši "Parex banka" un Privatizācijas aģentūra, pārsniedz 164 miljonus latu.
