Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Procesa plānošanas brāķi kavē vakcināciju

«De facto»: Brāķi Covid-19 vakcinācijas plānošanā liedz sekmīgi iztērēt piegādātās devas

Asās diskusijas 13. aprīļa valdības sēdē par gauso vakcināciju pret Covid-19 tās pašas nedēļas beigās rezultējās ar masu vakcinācijas centru atvēršanu jebkuram vakcinēties gribētājam. Vakcinācijas organizētāji piekāpās, ka iekrātās vakcīnas pēc iespējas ātrāk jāiztērē. Tomēr, nerisinot arī plānošanas problēmas pašos pamatos, tas var būt īslaicīgs ielāps, norāda Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Raidījums izpētījis, ka organizēšanā ir daudz iesaistīto, kas kopainu neredz un brīdinājumos par praksē piedzīvotajām problēmām ieklausās novēloti. 

Vakcinācijas kapacitāte krietni pārsniedz cilvēku atsaucību

Lai arī vakcinācijas apjoms pret Covid-19 kopš pērnā gada nogales ir pastāvīgi kāpis, tempa ziņā uz Eiropas kartes Latvija izceļas ar sliktāko rezultātu, un ne tikai mazāka vakcīnu skaita dēļ, bet spējā tās izlietot.

Uz 10. aprīlī izveidojies vakcīnu uzkrājums, nebija izlietotas vismaz 25 000 “AstraZeneca” vakcīnas, un to ar kapacitātes trūkumu nevar pamatot, jo dienā vakcinēto skaits (vidēji 3900) bija puse no Vakcinācijas projekta biroja savulaik aplēstās vispārējās vakcinēšanas jaudas pat bez masu vakcinācijas centriem.

Marta sākumā Vakcinācijas projekta birojā norādīja, ka vidējā jauda bez centriem ir aptuveni 7900 vakcīnu dienā. Ar centriem – 21 000.

Taču, piemēram, Daugavpilī aprīļa sākumā divos lielajos centros kopā vairākas dienās vakcinējās vien 480 cilvēku. Rīgā krietni vairāk – ap 6700 sešās dienās, bet arī mazāk, nekā vajadzēja.

“Veselības centru apvienībā”, kas vakcinē trijos no lielajiem centriem uzskata, ka galvenā problēma meklējama cilvēku atsaucībā, ne organizēšanā.

Apvienības valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa vērtē, ka vienīgā organizatoru kļūda bija centrus atvērt Lieldienu brīvdienās.

Arī Vakcinācijas projekta birojā secina līdzīgi, norādot, ka viens no lēno tempu iemesliem bijusi iedzīvotāju skepse un vēlme pēc cita ražotāja, nevis “AstraZeneca” vakcīnas.

Arī skolotāji vakcinējas negribīgi

12. aprīlī zaļo gaismu deva pedagogu vakcinācijai, un skolās neslēpj, ka arī daudzi skolotāji tiešām negrib vakcinēties. Inčukalna sākumskolā no 30 pedagogiem četri vakcinēti jau iepriekš kā citu grupu pārstāvji, bet tagad gatavību vakcinēties pauduši vien septiņi.

Lai sniegtu vairāk informācijas, direktore Agnese Kalniņa rīkoja video seminārus ar speciālistu lekciju.

Tomēr viņa atzīst, ka arī organizācija vakcināciju neveicina: ir Izglītības ministrijas saraksti, ir jāreģistrējas manavakcina.lv, ir jāgaida ziņa un tad jāpiesakās konkrētā vakcinācijas punktā.

“To visu daudz vienkāršāk varētu. Protams, vakcinācijas birojs dara savu darbu, viņiem ir savas shēmas un savi garie ceļi, bet īstenībā to varētu darīt daudz vienkāršāk caur ģimenes ārstu,” viņa spriež.

Inčukalnā arī domājuši, ka kopā ar Vangažu vidusskolu varētu uzaicināt izbraukuma vakcinētājus. Taču tas ir vēl cits saraksts un jaunas neskaidrības. Turklāt arī skolotājus dalīja grupās, kuriem pienākas un kuriem – ne.

Par “Pfizer” nonākšanu pie ģimenes ārstiem skaidrības nav

Tieši birokrātiju un organizācijas trūkumus izceļ arī Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Jo, kamēr kaut kur vakcīnas palika pāri, pie ģimenes ārstiem ir rindas, bet vakcīnu pietiekamā skaitā nebija.

“Pfizer” vakcīnas, kuru tuvākajā laikā Latvijā būs vairāk, ārstiem savukārt nedod, jo līgums ar izvadātājiem to piegādi paredz tikai slimnīcām.

“Mēs lūdzam to nokārtot jau pagājušā nedēļā, bija tā kā solījums, bet šonedēļ atbildes nav,” viņa atzina ceturtdien, 15. aprīlī.

Arī “De facto” sākotnēji nevarēja iegūt atbildi, līdz beidzot Vakcinācijas projekta birojā norādīja, ka to atrisinās ar jaunu iepirkumu, meklējot “Pfizer” vakcīnu vedējus arī uz ģimenes ārstu praksēm.

Ņemot vērā, ka šajās nedēļās kopumā ir maz vakcīnu, tas nozīmē, ka līdz tam tajās varētu būt arī vakcinācijas dīkstāve.

Tomēr birojā norāda, ka centīsies to nepieļaut. Birojā par loģistiku atbildīgais Armīns Kalniņš sacīja: “Mēs esam atraduši iespēju ģimenes ārstiem izvest “Modernas” daudzumus, kas gan nebūs lieli. Arī tas būs viens, divi flakoni.  Bet ar šo mēs tik un tā paturam ģimenes ārstus mūsu vakcinētāju rindās.”

Daudz iesaistīto nezina, kurš ko dara

Kādēļ šis nav risināts agrāk, nav skaidrs, jo šādu brīdi varēja paredzēt. Vakcinācijas organizēšanā gan ir daudz iesaistīto un  tāpēc ne vienmēr ir skaidrs, ko kurš dara, un arī raidījumu “De facto” ar uzdotajiem jautājumiem futbolēja no viena pie otra.

Piemēram, bez Vakcinācijas projekta biroja ir vēl Vakcinācijas darba grupa, kurā arī lemj par vakcinācijas organizēšanu, loģistiku un citiem jautājumiem.

Bet datus apkopo Nacionālais veselības dienests, taču tam nav ziņu par katrā dienā vakcinēto skaitu konkrētos masu vakcinācijas centros. Tas savukārt esot prasāms Vakcinācijas projekta birojam, kas joprojām nav reorganizēts un iekļauts Nacionālā veselības dienesta sastāvā. 

Savukārt iedzīvotāji dažkārt vienlaikus uzaicinājumu saņem no vairākām vietām un arī jau pēc vakcinācijas.

Vakcinācijas organizētāji atgādina, ka šīs problēmas risinās  IT sistēma.

“Mums ir vēl nedaudz jāpaciešas, līdz divām nedēļām vēl šis process tieši šādi – manuāli,  arī būs. No 19.aprīļa mums tomēr aiziet jaunā sistēma, līdz ar to tas viss būs automatizēts,” sacīja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Trauksmes cēlējos par nepilnībām praktiskajā vakcinācijas izpildījumā Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) līdz šim ieklausījies nelabprāt, un arī 13. aprīlī valdībā iebilda pārmetumiem: “Mēs darām labāko iespējamo ar tām metodēm, kādas mums ir, tiklīdz kā šis IT rīks darbosies, mēs varēsim nodrošināt daudz labāku pārskatu pār sistēmu, daudz labākas iespējas pārredzēt atlikums, cita starpā, ja varēsim tehniski nodrošināt zāļu drošumu, arī  pārvietot zāļu atlikumus.”

IT sistēma, kurai pakāpeniski jāsāk darboties, līdz šim bijusi atbilde uz teju visām norādītajām problēmām, līdz ar to tas arī uz gaidām par šo sistēmu ir papildu spiediens, un plānošanas vai liekas birokrātijas kļūdas vairs nevarēs atļauties.

KONTEKSTS:

Sestdien, otrajā vakcinēšanas pret Covid-19 brīvās rindas dienā kopumā septiņās pilsētās astoņos vakcinācijas centros vakcīnu saņēma aptuveni 5000 iedzīvotāju.  Piektdien 16.aprīlī trīs lielajos vakcinācijas centros tika vakcinēti 3250 iedzīvotāji, kuri gaidīja brīvajā rindā. Svētdien  Cēsīs vakcinēja atlikušās 140 devas, bet Daugavpilī bija atvēlētas nedaudz mazāk par 300 devām.

Šajos centros plānoja izlietot daļu “AstraZeneca” vakcīnu, kuras “aizķērušās” vēl kopš Lieldienām. Liela daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņota tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.  

Bet līdz šai nedēļas nogalei iespēja saņemt vakcīnu bija tikai cilvēkiem no 4 prioritārajām grupām – mediķiem, senioriem vecumā virs 60 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem, kuri dzīvo ar smagi slimajiem bērniem un aprūpē smagi slimos cilvēkus, kā arī skolotājiem, kuri strādā klātienē. No 20.aprīļa plāno sākt vakcinēt piekto no kopumā 8 valdības noteiktajām prioritārajām grupām – karavīrus, zemessargus, operatīvo dienestu darbiniekus un “kritiski svarīgos energoapgādes komersantus”.

Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt