Zinot, ka Lietuvā lietoto auto izvēle ir plašāka un cenas “draudzīgākas”, lietuviešu portālā vīrietis vārdā Kristaps (vārds mainīts) kopā ar savu dēlu izvēlējās spēkratu – 2008.gada „BMW 118”. Cena – apmēram 6 000 eiro. Dēla automašīnai Kristaps plānoja iztērēt savu vairāku gadu garumā uzkrāto naudu. Sazvanījies ar pārdevēju, Kristaps norunāja tikšanos Šauļos.
„Pārdevējs teica, ka pats īpašnieks pašreiz ar automašīnu brauc no Spānijas uz Lietuvu. Konkrētajā dienā arī mēs aizbraucām uz Lietuvu. Apskatījām mašīnu, salīdzinājām numurus. Mašīna bija normālā stāvoklī. Tika parakstīts līgums, samaksāta nauda, atvadījāmies no pārdevēja. Solīds cilvēks. Nekādas aizdomas neradās,” stāsta Kristaps.
Tā kā bija pēdējās decembra dienas, Kristaps nolēma automašīnu Latvijā reģistrēt pēc gadu mijas. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kur notiek numuru salīdzināšana, nekādas viltojuma pazīmes nesaskatīja. Līdz ar to šis nebija klasisks zagtas automašīnas pārdošanas gadījums.
Iesniedzām dokumentus CSDD. Pēc brīža meitene saka: „Atvainojiet, mašīna ir meklēšanā. Mēs Jums dokumentus konfiscējam!” Pēc pāris dienām automašīna tika atņemta un novietota policijas stāvvietā. Nav ne automašīnas, ne naudas,” Kristaps turpina dalīties piedzīvotajā.
Visticamāk, tēvs un dēls ar savu pirkumu kļuva par upuriem rūpīgi izveidotā shēmā. Organizētās noziedzības grupas, izmantojot dažādu valstu likumu nepilnības, veikli īsteno savas darbības Eiropas Savienībā.
“De facto” atklājis pēdējā laikā izplatītāko veidu, kā šie spēkrati nonāk Latvijā. Piemēram, kāds iedzīvotājs Itālijā līzingā ir nopircis automašīnu. Taču viņš par to vairs nevēlas maksāt. Uz fiktīva pirkšanas/pārdošanas līguma pamata auto nonāk Vācijā, kur to reģistrē. Tālāk transportlīdzeklis atceļo uz Latviju, kur to jau gaida jaunais īpašnieks.
Par it kā notikušo zādzību paziņots tiek tikai brīdī, kad auto ir pārdots šeit. Mašīnas sākotnējais īpašnieks ir izbēdzis no atlikušā kredītmaksājuma, ko sedz apdrošinātājs. Turklāt izdevies arī nopelnīt.
Ja Kristaps būtu piereģistrējis automašīnu pāris dienu agrāk, iespējams, viņš vēl ilgu laiku nezinātu, ka viņam pārdots vēlāk meklēšanā izsludināts spēkrats.
VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Oskars Komuļs atzīst, „ļoti liela problēma ir tas, ka cilvēki, kuri jau vairākus gadus lietojuši automašīnu, izbraucot ārpus Eiropas Savienības, konstatē, ka tā ir meklēšanā”.
Pērn CSDD fiksējis 99 gadījumus, kad mēģināts reģistrēt, iespējams, ārvalstīs nozagtas automašīnas. Lielāko daļu no tām policija pircējiem ir konfiscējusi.
„”Audi”, „Toyota”, „Volkswagen”, BMW,” populārākos automašīnu modeļus uzskaita CSDD speciālists Dins Ziemelis. „Parasti, protams, “dārgais gals”, bet ir arī tādi, kas nesmādē krietni lētākas. Arī desmit gadus vecām ir sava tirgus niša.”
Otrs izplatītākais veids ir mēģinājumi Latvijā reģistrēt patiešām ārvalstīs nozagtus transportlīdzekļus. Piemēram, kad Francijā masveidā dedzināja automašīnas, pēc brīža tās jau pieripoja pie CSDD ēkas Rīgā. Grupējumi uzpirka sadegušos spēkratus un līdzās tam tādus pašus arī nozaga. Viltoja šasijas numurus, lai atbilstu sadegušo mašīnu dokumentos rakstītajam, un pārdeva tālāk.
“De facto” veica eksperimentu. Mērķis – noskaidrot, cik daudz iespējams uzzināt, pērkot lietotu automašīnu. Sludinājumu portālā pēc nejaušības principa izvēlējāmies pieprasīto BMW markas automašīnu. Rakstīts, ka tā „tikko atvesta no Vācijas”. Nav vēl reģistrēta Latvijā. Pēc sazināšanās ar pārdevēju, devāmies to aplūkot.
Auto bija novietots maksas stāvvietā. Pats pārdevējs tobrīd nevarēja ierasties. No ārpuses būtisku vizuālu defektu nebija. Taču arī neko vairāk par tā vēsturi uzzināt neizdevās. Atlika to telefoniski jautāt pašam pārdevējam. Viņš noliedza, ka šis konkrētais spēkrats būtu zagts.
„Nē, nu viņu var reģistrēt, vai nu papīru uzrakstīt, vai ko, vai arī aizbraukt kopā un piereģistrēt,” pārdevējs bija pretimnākošs un nosauca arī mašīnas šasijas numuru. To ievadot publiski pieejamajā datu bāzē, izdevās noskaidrot vien, ka tā nav nozagta Latvijā. Ar to eksperiments beidzas.
Starptautiskajās informācijas sistēmās iekļautie dati publiski nav pieejami. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra eksperts Artis Jurkevics apstiprina, ka „pašreiz esošie normatīvie akti par Šengenas informācijas sistēmu un Interpola datu bāzēm paredz, ka pieeja šīm datu bāzēm ir tikai tiesībsargājošajām iestādēm”.
Piemēram, Interpola datu bāzē atrodama informācija par 7,2 miljoniem visā pasaulē nozagtu transportlīdzekļu. No tiem pērn izdevies uziet vairāk nekā 116 000. Taču, lai informācija kļūtu publiska, būtu jāspēj vienoties augstākajā starptautiskajā drošībnieku līmenī, kur valda nevienprātība.
