De Facto

Sankciju sarakstā iekļautās biedrības Lembergam atnesušas vismaz 4,7 miljonus eiro

De Facto

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas – bez Ušakova un Amerika

Par sankcijām iepriekšēju brīdinājumu nav bijis

«De facto»: ASV interese par Lembergu sākusies jau pirms vairākiem gadiem

ASV interese par Aivaru Lembergu, kas tagad rezultējusies sankcijās, sākusies jau pirms vairākiem gadiem, zināms LTV raidījumam “De facto”. Latvijas oligarhi gan pieminēti arī nesenajās sarunās ASV, kur viesojās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), ziņo "De facto".

ĪSUMĀ:

  • OFAC sankciju sarakstā ir 152 fiziskas personas no 16 Eiropas Savienības valstīm.
  • Sankcijas pret Lembergu un 4 organizācijām nākušas bez iepriekšēja brīdinājuma.
  • “De facto”: Lembergu iekļāva sankciju sarakstā, lai “izdarītu uz viņu spiedienu korupcijas dēļ, kurā viņš ir iesaistīts”.
  • Neoficiāli izskanējis: Latvijas politiķu vizītē ASV sarunās pieminēti Lemberga un Šķēles vārdi.
  • “De facto”: ASV interese par Lembergu sākusies jau pirms vairākiem gadiem.

Personas no 16 ES valstīm

Latvijas Republikas pilsonis Aivars Lembergs, kuru ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9. decembrī iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā, ne tuvu nav vienīgais Eiropas Savienības (ES) pilsonis, pret ko vērstas OFAC sankcijas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Pašlaik šo sankciju sarakstā ir 152 fiziskas personas no 16 dažādām Eiropas Savienības valstīm. Visvairāk sankcionēto personu ir Itālijā (51), Apvienotajā Karalistē (31), Vācijā (26), Spānijā (13), kā arī Beļģijā (8). Vienpadsmit citās ES valstīs ir no vienas līdz piecām personām. Bet 12 valstīs nav nevienas šādas personas. Starp tām arī Igaunija un Lietuva.

Sankcijas bez brīdinājuma

Raidījums “De facto” ziņo, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijas pret Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi nākušas bez iepriekšēja brīdinājuma un Latvijas amatpersonas par tām uzzināja tikai dienā, kad lēmumu paziņoja.

Aivaru Lembergu līdz ar vēl vairākām personām no citām valstīm globālajā Magņitska sankciju sarakstā ASV varas iestādes iekļāva pirmdien – kā sveicienu Latvijai Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. ASV puse visu informāciju, ko tā vēlējusies sniegt par Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā, iekļāvusi publiskajā paziņojumā. Papildus tam

“De facto” zināms, ka ASV amatpersonas Lembergu un viņa ietekmes organizācijas iekļāvušas sankciju sarakstā, lai “izdarītu uz viņu spiedienu korupcijas dēļ, kurā viņš ir iesaistīts”.

Pieticīgā informācija devusi vietu spekulācijām par to, kādēļ ASV šo lēmumu pieņēma tieši tagad. Un vai to varēja ietekmēt Jaunās konservatīvās partijas politiķu – tieslietu ministra Jāņa Bordāna, viņa biroja vadītāja Alda Bukša, parlamentārā sekretāra Jura Juraša un Saeimas deputāta Gata Eglīša vizīte ASV dažas dienas pirms lēmuma pieņemšanas? Vizīte bijusi viņu pašu iniciēta, un tās laikā apmeklējuši vairākus ASV departamentus, tai skaitā – Finanšu, kas lemj par personu iekļaušanu sankciju sarakstā. Šajās sarunās pieminēti Latvijas oligarhi.

“Nevienkāršosim tās sarunas. Ministrs nebrauc sniegt detalizētu informāciju par to, kas un kāpēc jāiekļauj sarakstos – tas tā nenotiek. Es varbūt atturēšos no komentāra,” raidījumam “De facto” saka Bordāns.

Viņa partijas biedrs Eglītis norāda: “ASV par oligarhiem bieži zina vairāk nekā mēs paši. Viņi ir labi informēti, un mēs viņiem neko jaunu nevaram pateikt.”

Neoficiāli izskanējis, ka sarunās ASV nosaukti gan Lemberga, gan Andra Šķēles vārdi. ASV lēmumā vārds “oligarhi” attiecībā uz Latviju lietots daudzskaitlī, bet sarakstā iekļauta viena persona.

Ārlietu nozares profesionāļi uzskata, ka politiķu sarunas nav tiešā veidā ietekmējušas ASV lēmumu, jo abus notikumus šķir vien pāris darbadienu (5. un 9. decembris).

“De facto” zināms, ka ASV interese par Lembergu, kas tagad rezultējusies sankcijās, sākusies jau pirms vairākiem gadiem.

Par to liecina gan “Wikileak” noplūdusī Valsts departamenta sarakste, gan arī nesenāki signāli. Piemēram, ASV viceprezidenta Džo Baidena runa, kurā viņš uzsvēra, ka korupcijas izskaušana Latvijā ir būtiska, lai saglabātu nacionālo suverenitāti. Bet pirms gada Pretkorupcijas dienā ASV vēstniece Latvijā aicināja politiķus izlēmīgi cīnīties pret korupciju visos līmeņos.

KONTEKSTS:

ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.  ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā. ASV brīdināja, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.

Reaģējot uz ASV lēmumu, Lembergs paziņoja, ka apturēs darbību Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Bet valdība nolēma labot situāciju,  valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti