Liellopu gremošanas procesos izdalās metāns, bet no kūtsmēsliem – dislāpekļa oksīds. Tās abas ir siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Lauku konsultāciju centra pilotprojektā piecās piena lopkopības saimniecībās apkopoja pērnā gada SEG emisiju apjomu, lai analizētu tā samazināšanas iespējas.
Jēkabpils novada Viesītes pagasta zemnieku saimniecībā “Kalna Dambrāni” kopumā ir ap 1800 lopu. Piena saimniecības vadītāja Iveta Tīrumniece ir viena no SEG emisiju uzskaites projekta dalībniecēm. Saimniecība nozarē darbojas jau 20 gadus, un saimniece vērtēja, ka bez kūtsmēslu pareizas apsaimniekošanas liellopu radītās emisijas būtiski var mazināt ar kvalitatīvu lopbarību. To savukārt vieglāk kontrolēt, ja to izaudzē paši lopkopji.
“Jā, rupjo lopbarību mēs audzējam paši. Un regulāri pārbaudām. Mēs tam ļoti, ļoti sekojam. [..] Ne tikai, kā pabarot govi, bet arī zemi, kad iesēt, kad nopļaut, cik apžāvēt,” pastāstīja Tīrumniece.
Savukārt Līvānu novada zemnieku saimniecībā “Kapteiņi” kopumā ir aptuveni 180 lopi. Saimniece Silvija Bračka uzskata, ka patlaban uz zemniekiem izdarīts liels spiediens vides prasību kontekstā. Projektā lopkope piedalījusies, lai ieraudzītu reālos emisiju avotus un risinājumus to mazināšanā.
“Tajā projektā manai saimniecībai bija vismazāk emisiju. Vienkārši manas govis iet ganos – vidēji gadā septiņus mēnešus. Tas arī glābj situāciju. Arī atkarīgs no tā, ko govīm dod ēst. Un to ir ļoti interesanti izvērtēt, kura govis vairāk emisiju rada,” pastāstīja Bračka.
Lauku konsultāciju un izglītības centrā Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere piekrita, ka SEG emisiju samazinājums iespējams tad, ja tās konkrētajās saimniecībās arī var izmērīt. Un vajadzīga sistēma arī reemisiju uzskaitei.
Patlaban Latvijas saimniecībām nav pieprasījuma pēc atsevišķa emisiju aprēķina, tāpēc projektā ar emisiju kalkulatoru palīdzējuši britu lauksaimniecības konsultanti. Projektā izvēlētas piecas dažādu lielumu piena saimniecības.
“Emisiju kalkulatorā ievada tādus parametrus kā dzīvnieku skaits, ražība, dzīvnieku kustība, patērētā un saražotā barība, iepirktā barība, zemes izmantojums – vai tie ir dabīgie vai kultivētie zālāji, vai kūdrainās augsnes, kā arī mēslojuma, degvielas un energoresursu izmantojums,” pastāstīja Dreijere.
Klimatneitrālas piena lopkopības projekta rezultāti liecina, ka izvēlētajās saimniecībās emisijas ir zemākas par to rādītāju, ko Eiropas Savienībā vidēji pieņem kā labu.
“Tas nenozīmē, ka varam ieslīgt pašapmierinātībā. Katrai saimniecībai bija savs, par ko aizdomāties. Kādam tas ir pirktās lopbarības būtiskais īpatsvars, kas norāda uz to, ka, uzlabojot rupjās lopbarības kvalitāti, būs mazāk jāpērk papildbarība un tas ļaus samazināt emisijas. Kādā saimniecībā parādījās enerģijas patēriņš lielāks nekā vidējais rādītājs. Ir tās lietas, ko varam stipri samazināt. Bet tad nāks tās smalkās lietas, lai klimata neitralitāti sasniegtu. Tās būs jāvērtē,” norādīja Dreijere.
2019. gada dati liecina, ka lauksaimniecība ir trešais lielākais sektors Latvijas SEG emisiju inventarizācijā, radot 19,8% no kopējām Latvijas emisijām. Un liellopi ir lielākais lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas metāna emisiju avots.
