Karolina ir sociālā aprūpētāja, kuru Latvijas Radio sastapa pie Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra, pavadot uz banku vienu no pansionāta jaunpienākušajām iemītniecēm. Par izmaiņām, ka mēnesī par dzīvi pansionātā klientiem būs jāšķiras no 844 eiro, viņa ir informēta un saprot, ka tas ir daudz.
"Klientiem būs dārgāk jāmaksā, ne visi to varēs atļauties, arī bērniem nav tik daudz naudas, lai varētu apmaksāt mammai vai tētim šo dzīves vietu," vērtēja Karolina.
Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā maksa par uzturēšanos pēdējo reizi celta pērnā gada jūlijā, veidojot nepilnus 600 eiro mēnesī. Tagad būs kārtējais kāpums.
Cēloņi ir līdzīgi kā visā valstī – pakalpojumu izmaksu pieaugums, ko raisa sadārdzinājums daudzās sfērās un bez kā pansionāts nevar iztikt – apkure, elektrība, ūdens, arī pārtika. Ja pērn ēdināšana dienā bijusi 2,5 eiro, tad šogad jau 3,70 eiro, maksas kāpumu skaidroja centra vadītāja Gaļina Ļipovskaja.
"Uzturēšanas maksa ar 1. aprīli mūsu centrā sastādīs 844 eiro mēnesī. Tie būs 27,76 eiro diennaktī. Tasir par 248 eiro jeb par 41% vairāk nekā iepriekš. Apmaksas summa veidojas no kopējiem izdevumiem, kuri dalās uz klientu skaitu, un šajā gadā budžets sastādīts uz 240 cilvēkiem," klāstīja Ļipovskaja.
"Mēs esam vidējā līmenī valstī. Ja mēs esam otra lielākā pilsēta Latvijā, tad, salīdzinot ar citām pilsētām, mūsu izcenojums nav tas lielākais. Priekš Daugavpils tā nav tik milzīga summa," uzskata Ļipovskaja.
Lai arī uzturēšanās pansionātā Daugavpilī, kā analizēja centra juriste Līga Kiškeviča, nav augstākā valstī, tomēr augs to iemītnieku skaits, kas paši vai to apgādnieki nespēs arī šo summu samaksāt. Jau šobrīd to spēj vien 70 personas jeb nepilna trešā daļa no pansionāta iemītniekiem.
"Pēc cenu paaugstinājuma ar 1. aprīli, protams, maksātspējīgo skaits samazināsies prognozējami par vienu trešo daļu," atzina Kiškeviča.
94 gadus vecā Romualda un gados jaunākā pensionāre Velta pansionātā ir vienas istabiņas iemītnieces. Ar pensijām, kādas tās saņem, jau nebija iespējams samaksāt par uzturēšanos pansionātā iepriekšējos gados un kur nu vēl ar plānoto maksas pieaugumu.
"Man pensija 440 eiro, nepietiek; strādāju VEF par vecāko grāmatvedi, alga bija 88 rubļi."
"Es strādāju Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā, alga bija maziņa, un tagad pensija ir 298 eiro, bērnu nav."
Abas vientuļās kundzes lasa avīzes, seko notikumiem un izprot, kāpēc ceļas izdevumi par uzturēšanos pansionātā. "Veikalos kādas cenas, ūdens, siltums, viss, nu kā dzīvot? Mājās dzīvot nevar, ko darīt – badā mirt? Es nezinu, uz ko valdība skatās."
Neviens uz ielas nepaliks, solīja pansionātā. Starpību jeb iztrūkstošo summu, izvērtējot gan klienta, gan to radinieku materiālo stāvokli, sedz sociālais dienests. Tāda pati situācija ir arī Augšdaugavas novadā, stāstīja Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
"Es pilnīgi galvoju par to, ka neviens uz ielas nepaliks. Sociālais dienests vienmēr atrod vietu, iespēju, izeju, vienalga kā, bet cilvēks nepaliek bez aprūpes, ja tā ir nepieciešama. Ir jau dažādi kritēriji, ir jau arī tā, ka arī bērni nevar apmaksāt, tad to maksā pašvaldība.
Piemēram, Višķu sociālās aprūpes iestāde, kurā ir 74 klienti, šis centrs vienmēr ir pilns. Brīvu vietu tur nav. Bērni tur [par vecāku] uzturēšanos maksā tikai 8–9 klientiem, ne vairāk," klāstīja Jegorova.
Arī šajā novadā drīzumā tiks paaugstināta maksa sociālās aprūpes iestādēs, piemēram, Višķos. Saprotot, ka aprūpējamie lielākoties ir nabadzīgā sabiedrības daļa un arī to tuvinieki nebūt nav lielākie algu saņēmēji, īpaši Latgalē, attiecīgi finansiālais smagums par pansionātos mītošo uzturēšanu gulsies uz pašvaldību pleciem. Bet pieprasījums pēc šī pakalpojuma nebūt nemazinās. Pansionāti ir pilni, un uz tiem ir rindas. Rēzeknes novadā gada nogalē tie bija aptuveni 10 cilvēki, Daugavpilī šobrīd rindā uz pansionātu ir ap 50 cilvēku.
