Guntis ir neliela uzņēmuma īpašnieks Līvānos. Tāpat kā citiem uzņēmējiem, viņam regulāri VK ir jāiemaksā nodokļi, taču piespiedu kārtā nākas maksāt arī komisijas maksu par iekšzemes pārskaitījumiem.
"Mēs esam servisa uzņēmums, veicam datortehnikas un tirdzniecības tehnikas apkalpošanas servisu. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), sociālie nodokļi un citi maksājumi ir jāveic VK. Uzņēmējiem nauda atrodas komercbankās, maksājums no komercbankas uz Valsts kasi ir starpbanku maksājums un par to jāmaksā 35 centi," raidījumam "4.studija" stāsta uzņēmuma vadītājs Guntis.
35 centi varētu šķist nieks, taču, tā kā ik mēnesi ir jāveic vairāki maksājumi, vidēji Guntim nākas samaksāt ap diviem eiro, bet ne jau tikai Guntis maksā šo komisijas maksu.
"Latvijā ir 244 000 aktīvie uzņēmumi, un, ja mēs šo skaitli sareizinām ar trīs maksājumiem mēnesī un 12 mēnešiem gadā, tie sanāk divi ar pusi miljoni. Manuprāt, tas ir nozīmīgs skaitlis. Mums šie maksājumi ir jāmaksā tāpat kā lielajiem. Varbūt kāds augšā sēžot uzskata, ka viens ar pusi vai divi eiro, tas ir sīkums. Protams, es personīgi, to pusotru eiro samaksājis, ne es īsti bagātāks palikšu, ne nabagāks, bet te ir runa par attieksmi," stāsta Guntis.
Sazinoties ar Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asociāciju var secināt, ka likuma, kas šādā situācijā pārstāvētu uzņēmumu intereses, nav, un arī pati asociācija palīdzēt nevar. Savukārt VK norāda, ka tās ir banku tiesības iekasēt komisijas maksu.
"Valstij nav tiesību nekādā veidā iejaukties banku darbībā vai regulēt pakalpojumu cenas, tātad bankas brīvi var noteikt cenu, par kādu sniedz konkrēto pakalpojumu, un ņemot vērā, ka ir pietiekami aktīva konkurence banku starpā, tad konkrētajam pakalpojuma izmantotājam ir iespēja izvēlēties to pakalpojuma sniedzēju, kurš piedāvā zemāku cenu. Paskatoties banku piedāvājumu, var redzēt, ka atsevišķas bankas piedāvā tā saucamo uzņēmēju komplektu, kurā maksa par atsevišķiem pārskaitījumiem nemaz nav noteikta. Tātad var neierobežot iekšzemes pārskaitījumu skaitu bez maksas," stāsta VK klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departamenta direktors Mārtiņš Prikulis.
Taču skaidrības, kāpēc VK nepiedāvā izvēlēties atšķirīgus banku kontus pārskaitījumiem, joprojām nav.
"Kāpēc valsts nevarētu veidot līdzīgu maksājumu kārtību, kā to dara jebkura komercstruktūra? Vai tas ir telekomunikāciju uzņēmums, vai "Latvenergo", vai kāds gāzes kantoris - visiem bankās ir konti, lai cilvēki bez papildus izdevumiem varētu apmaksāt savus rēķinus. Kāpēc valsts nevar pret mums tāpat attiekties un izveidot kontus komercbankās?" jautā Guntis.
"Visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek iemaksāti budžetā, tiek ieskaitīti Latvijas Bankā (LB). Tur atrodas VK naudas konti un katram šim nodoklim ir atvērts atsevišķs konta numurs, kurā tiek uzskaitīti katra konkrētā nodokļa ieņēmumi. Šāda kārtība šobrīd ir nepieciešama, lai nodrošinātu ātru, efektīvu nodokļu uzskaiti," turpina Mārtiņš Prikulis.
Tātad katram nodoklim ir savs konts, kas ļauj ievērojami paātrināt iemaksāto nodokļu apstrādi un pēc tam naudu novirzīt konkrētu mērķu realizācijai. "VK nav banka, tā ir Finanšu ministrijas (FM) padotības iestāde, kas pilda noteiktas funkcijas, un tā tiešā veidā nekonkurē ar bankām," stāsta Mārtiņš Prikulis. VK maksājumu sistēmā izmaiņas netiek plānotas un to var arī saprast, jo par tiešu un ātru pakalpojumu veikšanu ir jāmaksā.
